Laukos
Graudkopība

Ziemas kviešu šķirņu ražas un kvalitātes salīdzinājums 0

Ziemas kviesis ‘Talsis’.

Vija Strazdiņa, Valentīna Fetere, AREI Stendes pētniecības centrs

Graudaugu lauki novākti, un lauksaimnieki var sākt salīdzināt šīs sezonas ieguvumus un zaudējumus. Iepriekšējā gada rudenī, skatoties uz ūdens lāmām ziemāju sējumos, diezin vai kādam prātā ienāca, ka 2018. gada pavasaris un vasara nesīs jaunus pārbaudījumus lauksaimniekiem – ilgstošu sausumu un Latvijai netipisku karstumu.

Ziemas kviešu tāpat kā pārējo ziemāju šķirnēm lielākajā daļā Latvijas šajā sezonā bija vairāki pārbaudījumi – rudenī jāizdzīvo pārlieka mitruma apstākļos, bet pavasarī, sākot no maija, jātaupa spēki, lai, neraugoties uz sausumu un karstumu, izveidotu kaut cik pieklājīgu graudu ražu.

Iesētā šķirņu salīdzinājuma apstākļu raksturojums

Stendē ziemas kviešu šķirņu salīdzinājumu iesēja 2017. gada septembra pēdējā dekādē, kad uz īsu brīdi bija pierimušas lielās lietavas. Sējas laikā augsne bija apžuvusi, un, tā kā laiks bija pietiekami silts, sējumi sadīga labi un ziemošanā iegāja cerošanas sākumā. Ziemas kviešu šķirnes tāpat kā katru gadu izvietoja selekcijas augu sekā, kur priekšaugs bija zaļmēslojums – griķi. Rudenī pirms sējas augsnē iestrādāja pamatmēslojumu NPK 6:26:30 300 kg/ha. Pārbaudāmās šķirnes iesēja 5 m2 lauciņos trijos atkārtojumos. Izsējas norma bija 450 dīgtspējīgu sēklu uz m2.

Sēklu kodināšanai izmantoja kodni Maxim star 0.25. Pavasarī augi saņēma papildus virsmēslojumā amonija salpetri; pirmajā reizē pēc augu veģetācijas atjaunošanās (12.04.) 250 kg/ha, bet otro reizi stiebrošanas fāzē (16.05.) – 120 kg/ha. Aprīlī mitruma daudzums augsnē bija pietiekams un augi saņēma nepieciešamās barības vielas optimālajā laikā. Maijs Kurzemē bija pilnībā bez nokrišņiem, un otrajā reizē dotais papildmēslojums uz augsnes bija redzams līdz pat Jāņiem, kad beidzot nolija neliels lietus.

Nezāļu ierobežošanai izmantoja herbicīdu Complet (450 g/ha). Lai labāk izvērtētu šķirņu slimību un veldres izturību, fungicīdus un augšanas regulatorus nelietoja.

Vislabāk pārziemoja ‘Talsis’, ‘Edvins’ un ‘SW Magnifik’
Latvijā katru gadu graudkopjiem tiek piedāvātas visdažādākās ziemas kviešu šķirnes – gan vietējās selekcijas, gan no citām Eiropas valstīm. Izmēģinājumā Stendē bija iesētas 48 ziemas kviešu šķirnes, no kurām daļa jau iepriekš bija izvērtēta Latvijas klimatiskajos apstākļos. 2018. gada pavasarī pēc augu veģetācijas atjaunošanās tika vērtēta šķirņu ziemcietība. Kopumā visas izmēģinājumā iesētās šķirnes bija pārziemojušas apmierinoši. Visaugstākais vērtējums (9 balles) bija šķirnei ‘Talsis’, ‘Edvins’ un ‘SW Magnifik’. Laba ziemcietība (7 balles) bija arī šķirnei ‘Skagen’, ‘Brencis’, ‘KWS Spencer’ un ‘Malibu’, ‘Toras’, ‘Torrild’ un ‘Sailor’.

Problēmas ar ziemošanu bargākās ziemās varētu būt tādām šķirnēm kā ‘Hyena’, ‘Hyguardo’, ‘Hymalaya’, ‘Hypocamp’ un ‘Patras’.

Karstās dienas maijā steidzināja kviešu attīstību, un jau mēneša otrajā pusē savārpoja agrīnās šķirnēs. Visagrāk (25.05.) vārpošana atzīmēta šķirnei ‘Fredis’, bet pēc trim dienām šķirnei ‘Edvins’ (28.05.). Standartšķirne ‘Skagen’ izvārpoja 3. jūnijā. Četras līdz piecas dienas agrāk par šķirni ‘Skagen’ izvārpoja šķirne ‘Brencis’, ‘Sailor’, ‘Fenomen’, ‘Zeppelin’, ‘Torrild, ‘Patras’, ‘Famulus’, ‘Etana’, ‘Xerxes’, ‘Dagmar’, ‘Fidelius’ un ‘Angelus’.

Ražīgāko šķirņu raža – 7–8 t/ha

Izmēģinājumā iegūtās graudu ražas šogad labi raksturoja šķirņu sausumizturību, kā arī spēju pielāgoties ekstremālajiem laika apstākļiem. Stendē pārsvarā ir vieglas smilšmāla augsnes, tāpēc mitruma deficītu augi izjuta agrāk un vairāk nekā kviešu sējumi mālainajās augsnēs. Šogad ļoti uzskatāmi varēja novērtēt augsnes izlīdzinātību laukā. Smilšainajās, mazāk iekoptajās vietās augi ātrāk nodzeltēja, pat aizgāja bojā un sējumi izretojās. Kopumā izmēģinājumā iegūtā graudu raža bija robežās no 3 līdz 8,72 t/ha. Šķirnes ar garāku veģetācijas periodu nepaspēja pilnībā realizēt savu ražības potenciālu, tās nokalta priekšlaikus, graudi bija sīkāki nekā parasti.

Standartšķirnei ‘Skagen’ salīdzinājumā ar 2017. gadu graudu raža bija par 3–4 t/ha mazāka – vidēji 6,54 t/ha. Visaugstāko graudu ražu uzrādīja šķirne ‘Mariboss’ – 8,72 t/ha. Vēl četrām šķirnēm – ‘Tytanic’, ‘KWS Spencer’, ‘KWS Malibu’ un ‘Xerxes’ – raža pārsniedza 8 t/ha. Agrīnajām šķirnēm ‘Fredis’ un ‘Edvins’ graudu raža bija zemāka (3–6 t/ha). Sēklkopības laukā, nodrošinot visus nepieciešamos tehnoloģijas pasākumus, šķirnei ‘Edvins’ graudu raža bija 7,85 t/ha.

Šķirņu salīdzinājumā graudu raža mazāk par 7 t/ha bija kopumā 13 šķirnēm. Tāpat kā šķirnei ‘Skagen’ ražas samazinājums (vidēji par 2 t/ha) šogad bija vērojams arī šķirnēm ‘Brencis’, ‘Juliuss’, ‘Rotax’, ‘KW Emil’. Stendē selekcionētajai šķirnei ‘Brencis’, nodrošinot optimālus audzēšanas apstākļus, ražības potenciāls ir 10–11 t/ha. Šķirne labi cero un strauji ataug pavasarī. Sējot iekultivētā augsnē, labos laika apstākļos un optimālos sējas termiņos izsējas normu šķirnei ‘Brencis’ var samazināt (350–400 dīgtspējīgu sēklu uz m2). Vidēji ražīgo šķirņu grupā (6,03–6,98 t/ha) augstākā raža bija šķirnei ‘Fenomen’ (6,98 t/ha). Stendē izveidotajai šķirnei ‘Talsis’ graudu ražas līmenis vidēji bija 6,02 t/ha. Šķirnes potenciālā ražība ir 9–10 t/ha. Tā ir ļoti ziemcietīga, izmantojama pārtikas graudu ieguvei, garstiebraina, vairāk piemērota audzēšanai Vidzemes un Latgales reģionos.

Graudu kvalitāte vērtējama kā laba
Lai gan Ziemeļkurzemes reģionā mitruma daudzums augsnē pavasara un vasaras mēnešos bija katastrofāli zems, graudu kvalitāte bija izveidojusies laba, rādītāji visām šķirnēm bija atbilstoši pārtikas graudu standartam. Proteīns graudos >15% bija noteikts septiņām šķirnēm: ‘Fredis’, ‘Talsis’, ‘Toras’, ‘Famulus’, ‘KW Kiran’, ‘Hypocamp’, ‘KWS Montana’, ‘Angelus’ un ‘Arktis’.

Graudu kvalitāti raksturojošais rādītājs – tilpummasa – arī visām šķirnēm bija ļoti augsts (>80 kg/h/l) un atbilstošs pārtikas graudu standartam. Visaugstākā tilpummasa bija šķirnēm ‘Juliuss’ un ‘Torild’ (83,37 un 83,63 kg/h/l).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu stiebri visām šķirnēm bija īsāki, tādējādi veldres nebija.

Laikapstākļi bija slimībām nelabvēlīgi

2018. gada veģetācijas periodā atšķirībā no iepriekšējā gada nebija novērota plaša ziemas kviešu inficēšanās ar vienu no bīstamākajām lapu slimībām – dzelteno rūsu. Laiks bija ļoti karsts, gaisa mitrums zems, tāpēc dzeltenās rūsas izplatība ziemas kviešu sējumos bija ierobežota. Laika apstākļi neveicināja arī lapu plankumainību un citu graud­augu slimību masveida izplatību. Latvijas lauksaimniekiem šis gads nav bijis no vieglākajiem. Plūdi 2017. gadā un sausums 2018. gada pavasarī un vasarā negatīvi ietekmēja iegūtos graudaugu ražas apjomus. Tomēr visas nedienas nebūtu godīgi novelt tikai uz laika apstākļiem. Nesakārtotas meliorācijas sistēmas, kviešu sēja barības vielām nabadzīgās, sablīvētās, pārlieku mitrās un skābās augsnēs, nokavēta vasarāju sēja pavasarī – tās ir lietas, kas būtu jāpārdomā, sākot jauno sezonu.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurā

LA.lv