Laukos
Graudkopība

Eksperta padoms ziemas vīķu audzēšanā0


Ziemas vīķi
Ziemas vīķi
Foto: Shutterstock

Vai ziemas vīķi pārziemo Latvijas klimatā? Kā tos audzēt?

VALDA JELGAVAS NOVADĀ

Ziemas vīķi nav jaunienācēji Latvijā. Pie mums tie agrāk tika kultivēti, bet pēdējos 10–15 gados ir izgājuši no aprites, jo nebija piemērotu ziemcietīgu šķirņu (ziemas vīķu vietā zaļmēslojumam un lopbarībai sāka plaši izmantot vasaras vīķus).

 

Botāniskais raksturojums

Ziemas vīķi (Vicia villosa) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs. Sakņu sistēma veido garu mietsakni. Stublājs tievs, līdz 90–200 cm garš, bagātīgi lapots; pēc ziedēšanas, ja tiek audzēts tīrsējā, veldrējas. Lapas beidzas ar vītni, kas spēj pieķerties balstaugam (visbiežāk rudziem). Ziedi violeti zilā krāsā. Zied no maija vidus līdz jūnija vidum.

Pākstis līdz 4 cm garas, katrā 4–8 sēklas. Tās ir apaļas, pelēkbrūnas ar marmorējumu, 3–4 mm diametrā. Ziedēšana un sēklu ienākšanās notiek ļoti pakāpeniski (vairāk nekā mēneša garumā). Vīķi zied ilgāk par mēnesi, sēklas sāk nogatavoties 3–4 nedēļās pēc noziedēšanas. Veģetācijas periods šiem augiem ir līdz 250 dienām.

 

Audzē kopā ar rudziem

Lai samazinātu barības vielu zudumus un nodrošinātu augsnes auglību ilgtermiņā, pirms diviem gadiem Lielvārdes novada bioloģiskās zemnieku saimniecības “Puteņi” saimniece Liena Muceniece sāka audzēt ziemas vīķus zaļmēslojumam, izmantojot spāņu šķirnes ‘Villana’ sēklas. Šajā laikā šķirne sevi pierādījusi kā ziemcietīgu.

Nokrišņi ziemā, īpaši noplicinātā, neielabotā augsnē rosina eroziju, jo augiem svarīgie barības elementi, piemēram, slāpeklis, kalcijs, izskalojas. Lai to novērstu, jāsēj uztvērējaugi. Šim nolūkam audzētāja izmanto ziemas rudzu (200 kg/ha) un vīķu (80 kg/ha) maisījumu. Šos zaļmēslojuma augus sēj no septembra vidus līdz pat mēneša beigām atkarībā no laika apstākļiem, t.i., kad augsne ir pietiekami mitra. Šāda maisījuma priekšrocība: vīķi noder augsnes auglības celšanai, jo augsnē tie atstāj ne tikai organiskās vielas, bet arī slāpekli, ko vīķu saknes ar gumiņbaktērijām saista no atmosfēras. Savukārt rudzi ir sanitāri – to sakņu izdalījumi palīdz atveseļot augsni, sakņu sistēma uzirdina augsni un uzlabo tās struktūru.

Rudzu un ziemas vīķu audzēšanai piemērota ir smilts, mālsmilts un viegla smilšmāla augsne ar pH reakciju 5,5–7. Vīķi slikti aug skābās augsnēs, jo samazinās vīķu gumiņbaktēriju darbība.

Ziemas vīķu vērtīgās īpašības ir agrīna attīstība pavasarī. Vasaras vīķi pēc sējas pavasarī sāk augt tikai maija pirmajā vai otrajā nedēļā, tikmēr ziemas vīķi šajā laikā jau paspējuši izveidot līdzvērtīgu masu ziemas rudziem. Ziemas vīķiem, pateicoties labi attīstītajai sakņu sistēmai, ir labāka sausumizturība nekā vasaras vīķiem.

Aizlauž, nevis iear

Šādu zaļmēslojumu var iestrādāt dažādi. Saimniecībā Puteņi to izmanto kā dzīvo mulču – kad rudzi sākuši vārpot un vīķiem sāk plaukt ziedi, tos ar augu lauzējveltni (roller crimper) nogulda un nedaudz aizlauž, lai augi sadaloties veidotu mulčas slāni. Šāda augsne pavasarī ir gatava – mulčas slānī Liena Muceniece stāda kāpostus, gurķus, kabačus, ķirbjus un kartupeļus. Dzīvā mulča jau veģetācijas perioda sākumā nodrošina šos dārzeņus ar piesaistīto slāpekli (90–140 kg/ha).

Ja neizmanto aizlaušanas tehnoloģiju, zaļmēslojuma augus var nopļaut un iestrādāt augsnē ar frēzi. Nav ieteicams tos ieart, jo tad augsnes slānis tiek pilnībā apvērsts otrādi – noguldot augsnes apakškārtā, zaļmēslojuma slānis anaerobos apstākļos sāk pūt, nevis normāli sadalīties.

 

Zaļmēslojums siltumnīcās

Saimniece rudzu un ziemas vīķu maisījumu ik gadu izmanto arī siltumnīcās augsnes auglības uzlabošanai. Rudenī – septembra beigās – augsnē ierok satrūdējušus kūtsmēslus, tad sēj zaļmēslojumu (pēc svara uz vienu vienību ziemas vīķu ņem pusotras vienības rudzu un izsēj kopā devā 10–20 g/m2). Rudenī rudzi un ziemas vīķi siltumnīcā izaug līdz 3–5 īstajām lapām. Nākamajā pavasarī divas nedēļas pirms tomātu stādīšanas zaļmēslojuma augus ar kapli aizcērt 5–10 cm augstumā, tad ik pa sprīdim tos vēl sacērt un atstāj turpat augsnes virskārtā. Tā iegūst mulčas kārtu, kas pamazām sadalās. Šādi sagatavota augsne ir piemērota tomātu audzēšanai, nodrošinot augus ar augsnē saistīto slāpekli. Veģetācijas periodā tomātiem papildmēslojumā saimniece izmanto biohumusa (slieku komposta) ekstraktu Raskila. Reizi gadā siltumnīcas augsnei tiek veiktas augsnes analīzes.

 

Sēklu iegāde

Zemnieku saimniecībā “Ķiveļi” (Saldus novada Jaunlutriņu pagastā) var iegādāties vīķu ‘Villana’ sēklas par 3,50 eiro kilogramā (25 kg fasējums).

LA.lv