Laukos
Mežsaimniecība

Ziemassvētku eglīte – safrizēta un lolota, tieši svētku vakaram0


Decembris Armanda Paegles saimniecībā ir ražas laiks.
Decembris Armanda Paegles saimniecībā ir ražas laiks.
Foto: Indulis Burka

Ik gadu Ziemassvētkus un gadumiju sagaidām pie izpušķotas svētku eglītes. Kāds pēc tās dodas uz savu vai valstij piederošo mežu, jo eglītes meklējumi ir ģimenes neatņemama svētku tradīcija. Citi zaļo skaistuli izvēlas tirdzniecības vietās, vēl citi iegādājas internetā, un svētku eglīti līdz namdurvīm piegādā kurjers.

Taču kur un kad sākas Ziemassvētku eglītes stāsts, pirms tā nokļūst tirdzniecības vietās? Atbildi uz šo jautājumu zina Armands Paegle Ķeguma novada Tomes pagastā, kurš jau 18 gadus audzē Ziemassvētku eglītes un izveidojis ģimenes uzņēmumu SIA “Paegles egles”.

Pirmos stādus atsūta no Amerikas

“Ideja par Ziemassvētku egļu audzētavu radās 2009. gada Ziemassvētkos, kad tirgojām pirmās egles, kuras 2000. gadā no ASV atceļoja, folijā iepakotas, čemodānā. Tās mums atveda paziņa, kuram ASV pie Ņujorkas ir neliela, bet veiksmīga Ziemassvētku egļu audzētava,” stāsta Armands Paegle.

“Tolaik man bija 17 gadu un nule biju sācis mācīties Ogres meža tehnikumā. Zināšanu, ko un kā darīt, īsti nebija, taču egles iestādījām. Tā nu tās auga teju vai savā vaļā. Vecmamma izravēja, es reizi gadā iztrimmerēju, lai neieaug zālē un sīkos krūmos.

Pienāca 2009. gada ziema. Egles bija krietni izaugušas, un kāds mans draugs piedāvāja tās iztirgot. Parādījās nedaudz līdzekļu. Pēc izglītības esmu mežsargs un nolēmu – kāpēc gan ne?! Kāpēc nepamēģināt nopelnīt kaut ko papildus?

Taču sākās krīze. To izbaudīju pilnā mērā. Biju bez darba. Praktiski par pēdējo naudu iegādājāmies tūkstoti vai pusotra eglīšu stādu. Jāsāk bija pelnīt pašam sev. Strādāju dažādus darbus, palīdzēja vecāki. Nepietiek jau tikai eglītes iestādīt. Tās ir jākopj un jālolo, jāsargā, tikai tad var cerēt uz rezultātu. Šobrīd uzņēmums izaudzis, un gadā tiek iestādīts 7000 stādiņu.”

Galerijas nosaukums

Liels mērķis

Lai no stādījuma gūtu pirmos ieņēmumus, jāgaida astoņi gadi. Sudrabelgle jāaudzē pat desmit gadus, stāta Armands. “Pat šobrīd man vēl nav izdevies izaudzēt formētu 2,2 metrus augstu egli. Protams, jāre­alizē bija agrāk, nekā plānots, jo nepieciešami līdzekļi. Tagad situācija ir uzlabojusies un nu jau ceturto gadu pašu audzētās eglītes tirgojam.”

Armanda mērķis ir, lai viņa Ziemassvētku egļu audzētava laika gaitā kļūtu par vienu no vadošajām Latvijā, kas piedāvā tikai pašu izaudzētas egles. Lai tas izaudzētu skaistas, jāiegulda ļoti liels darbs. “Tehnikums man deva pamatzināšanas, taču lielāko daļu prasmju ieguvu pašmācības ceļā. Tagad – pēc desmit gadu darba – es patiešām zinu, kurā laikā un ar ko eglītes jāmēslo, kad jālaista un kad jāapgriež, veidojot vēlamo formu.”

Pagājusī sausā vasara eglītēm bija ļoti nelabvēlīga – izkrita ap 5000 stādiņu. Tā bijusi līdz šim smagākā sezona. “Es stādu rudenī, lai kociņi paspēj iesakņoties, taču tik un tā sausums paņēma savu,” stāsta Armands. “Pat lielās egles – šāgada raža – ir nedaudz zaudējušas kvalitāti – tās varēja būt košākas un kuplākas.”

Lai eglītei izveidotu pareizu konusveida formu un tā būtu pietiekami kupla no visām pusēm, kociņš jāfrizē vasarā divas trīs reizes, skaidro audzētājs. Jāskatās, vai neveidojas vairākas galotnes, būtu kāts, ko nozāģēt un iestiprināt egles kājā. “Pat nevarēju iedomāties, cik daudz dārznieka šķēru pa šiem gadiem nolietosies. Turklāt mēs jau nepērkam amatieriem domātos darbarīkus,” viņš piebilst.

Visglītākās – audzētavā

Vairāk nekā astoņu hektāru platībā saimnieks audzē sudrabegles, Serbijas egles, balzama baltegles un, protams, Latvijas meža egles. Tās aizņem pusi no stādījumiem. Nelielā platībā aug arī Korejas baltegle.

Saimnieks teic – labāk, ja būtu viens liels lauks, tomēr tādu izveidot nav iespējams. Tāpēc nekas cits neatliek kā darboties vairākos mazos. Tie gan lielākoties esot jāsargā no divkājainajiem kaitniekiem. Šim nolūkam tiek algots sargs. Meža iemītnieki eglītēm īpaši neskādē, ja nu vienīgi pavasarī stirn­āzis gar kādu mēdz paberzēt ragus.

“Visvairāk pērk tieši Latvijas meža egli, jo tā tiek realizēta arī maziņa – no metra garuma, arī cena ir zemāka. Līdz 99 cm gara veidota eglīte maksā 9 eiro, savukārt 125–149 cm garš kociņš maksā 15 eiro. Sudrab­egles izvēlas līdz divus metrus garas. Tādas maksās 35 eiro,” skaidro Paegles kungs. “No audzētavas nākusī vienmēr būs simetriskāka un kuplāka nekā no meža atnestā. Man pašam ir mežs, līdz ar to ir iespēja salīdzināt.”

Valsts mežā stigas ir izpļautas, grāvmalas un ceļmalas tāpat. Praktiski atrast labu eglīti var tikai tad, ja ļoti paveicas. Šogad ir pirmais gads, kad audzētavā eglītes sāk meklēt arī pašvaldības – vietās, kur drīkst eglīti cirst, to praktiski neesot.

Eglītei podā klājas grūti

Lielākā daļa cilvēku izvēlas nozāģētu egli, taču citi vēlas egli podā. Ņemšanās ar podiem ir liela. Tos pērk lielākoties uzņēmumi. Nāksies apbēdināt tos, kuri domā, ka šādi kociņu izglābs, brīdina audzētājs. Jā, podā iestādītā eglīte, pareizi kopjot, ilgāk izskatīsies svaiga. Taču tā neizbēgami sāks augt.

“Eglītei pietrūks gaismas, kociņš stīdzēs, turklāt pār­dzīvos pamatīgu šoku, no –13 grādiem nokļūstot +20 un vairāk grādos istabā. Kad ir jaunie dzinumi, to vairs nevar likt salā. Ja arī tie izdzīvos aukstumā, dzinumus noteikti nokaltēs pavasara saule.

Esmu eksperimentējis ar vienu kociņu, ziemu noturot istabā un maijā izstādot laukā. Šķita, ka pirmo gadu tas neizdzīvos, nākamo tas nīkuļoja un tikai trešajā sāka augt. Ja grib eglīti ieaudzēt savā dārzā, tā jāpērk pavasarī, nevis jāmoka no Ziemassvētkiem.”

Protams, speciālisti iesaka podā iegādāto eglīti pēc svētkiem iespējami ātrāk pārvietot uz vēsāko pieejamo vietu: neapkurināmu garāžu, saimniecības ēku, noliktavu, raugoties, lai tur noteikti iespīd gaisma. Pirms eglīti pārvieto uz vēsāku vietu, iesaka ieliet izkausētu sniegūdeni un ļaut, lai sakņu sistēma padzeras. “Tas jāatkārto arī visā uzglabāšanas laikā, lai pasargātu sakņu sistēmu no iekalšanas un egles bojāejas. Un tomēr eglīte nīkuļos,” skaidro Armands.

Palīdz aprasināšana

Armands Paegle stāsta, ka eglīti ilgāk var saglabāt, to ievietojot traukā ar ūdeni, kas regulāri jāpapildina. Taču svarīgi ik dienu ar pulverizatoru skujas aprasināt ar ūdeni. Tad eglīte skujas nenometīs mēnesi un pat ilgāk. Šo paņēmienu ieteicis kāds vietējais fotogrāfs, kurš iegādājas zāģētas eglītes fotosesijām. Skujkoks barības vielas un mitrumu spēj uzņemt arī caur skujām, tāpat kā lapukoki un augi caur lapām.

PADOMI

• Vedot egli uz mājām, nevajag to novietot uz automašīnas jumta, jo stiprā vēja dēļ egle zaudē daudz mitruma.

• Eglīti nevajadzētu uzreiz nest siltā telpā, jo straujas temperatūras maiņas dēļ skujas sāks nobirt agrāk. Vispirms tā pāris stundu jāpatur vēsākā telpā.

• Istabā eglīti nevajadzētu novietot tiešā apkures ierīču tuvumā.

• Eglīte ilgāk saglabās svaigumu, ja to ievietos spainī ar mitrām, tīrām smiltīm. Kociņš jāiegremdē aptuveni 20 cm dziļumā un periodiski jāaplaista.

• Uzstādot eglīti traukā ar ūdeni, tam var pievienot nedaudz citronskābes un krīta.

• Novietojot eglīti speciālā statīvā, ieteicams pie egles kāta pielikt mitru lupatiņu, kuru katru dienu mitrina ar ūdeni, lai stumbrs neiekalstu.

LA.lv