Eiropā, Politika

Zīle: Meliorācijas sistēmām Eiropas nauda būs; par pārējo vēl daudz neskaidrību

Latvija iegūs Eiropas Solidaritātes fonda naudu meliorācijas sistēmu atjaunošanai pēc šī rudens plūdiem, savukārt par tieša atbalsta sniegšanu cietušajiem lauksaimniekiem vēl ir daudz neskaidrību, šorīt LTV “Rīta panorāmā” sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Kā uzsvēra Zīle, no Solidaritātes fonda nauda, visticamāk, tiks saņemta, taču to nevarēs novirzīt lauksaimnieku apgrozāmo līdzekļu atjaunošanai. Par to, vai un kādu atbalstu varētu piešķirt tieši lauksaimniekiem, vēl notiekot sarunas ar Lauksaimniecības ģenerāldirektorātu. “Tas ir sarežģīts jautājums,” piebilda politiķis.

Runājot par iespējām reformēt tiešmaksājumu lauksaimniekiem sistēmu, lai Latvijas zemnieki saņemtu līdzvērtīgāku atbalstu Rietumeiropas lauksaimniekiem, Zīle uzsvēra, ka šajā budžeta periodā pakāpeniskā izlīdzināšanas sistēma netiks mainīta, tostarp arī EP pārliecinoši nobalsoja pret izmaiņām.

Savukārt par Eiropas Savienības (ES) nākamo septiņu gadu budžetu pašlaik esot vēl tik daudz neskaidrību, ka jebkādas iespējamās izmaiņas neesot iespējams prognozēt.

Kā aģentūru LETA šonedēļ informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Starptautisko lietu departamenta ES nodaļas padomnieks Aivars Lapiņš, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji sarunās nav izslēguši iespēju turpmākajās apspriedēs atrast iespēju sniegt ES atbalstu lauksaimniekiem par plūdu nodarītajiem postījumiem, tomēr reizē norādīts uz apgrūtinājumiem šāda soļa veikšanai.

ZM pārstāvis pastāstīja, ka viens no EK apsvērumiem ir jautājums, cik lielā mērā lietavu un plūdu radītos zaudējumus varot vērtēt kā kaut ko tik ārkārtēju, lai piešķirtu līdzekļus no kopējās lauksaimniecības politikai paredzētajiem līdzekļiem. No ES pārstāvju paustā izriet bažas, ka arī daudzas citas dalībvalstis un reģioni nāks ar palīdzības lūgumiem šādās situācijās. Lapiņš gan piebilda, ka EK nostāju labāk taujāt pašas komisijas pārstāvjiem.

Latvija sarunās atsaucas uz to, ka šogad piedzīvotā situācija ar ievērojamo ražas zudumu mūsu valstī ir ļoti rets gadījums, vērtējot visus vēsturiskos datus kopš tiek apkopota informācija par laikapstākļu ietekmi uz lauksaimniecību, skaidroja ZM pārstāvis.

Viņš piebilda, ka kopā ar Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pašlaik notiek darbs pie pieteikuma sagatavošanas ES Solidaritātes fonda līdzekļu saņemšanai. Ar šiem līdzekļiem gan nedrīkstētu segt kompensācijas lauksaimniekiem, bet to varētu izmantot infrastruktūras atjaunošanai.

LETA jau ziņoja, ka valdība 24.oktobrī akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tāpat no šīs budžeta programmas plānots piešķirt arī 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.

Pievienot komentāru