Laukos
Mežsaimniecība

Ziņojums: Meža nozare patlaban ir viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem 0

Foto – Andris Eglītis

Meža nozare patlaban ir viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem, teikts Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā “Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu”.

Ziņojumā atgādināts, ka mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā 2016.gadā veidoja 5,2%, savukārt eksporta apjoms sasniedza divus miljardus eiro, kas ir 20% no valsts kopējā eksporta.

Latvijas meži klāj 52% valsts teritorijas, ieskaitot izcirtumus, purvus un mežu infrastruktūru. Mežu teritorijas nepārtraukti turpina palielināties. Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, gan apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes.

Ziņojumā uzsvērts, ka mežā uzkrātās koksnes apjoms aug trīs reizes straujāk nekā mežu platības, kas ir apliecinājums mērķtiecīgai mežsaimnieciskajai darbībai Latvijā. Mežiem klātās platības laika posmā no 1985. līdz 2012. gadam samazinājās par 3,9%, tomēr laikā no 2009.gada līdz 2017.gadam mežainums ir palielinājies par 1,1% no valsts teritorijas. Pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos tiek iegūti apmēram 12 miljoni kubikmetru koksnes. Tas ir mazāk nekā dabiskais pieaugums, tāpēc Latvijas mežsaimniecību var raksturot kā koksnes ieguvē ilgtspējīgu.

Vienlaikus ziņojumā atzīmēts, ka ilgtspējīgus mežus raksturo ne tikai koksnes krāja, bet arī citi rādītāji, piemēram meža putnu indekss, kura izmaiņas ir pozitīvi vērtējamas, vai meža biotopu stāvoklis, kas laikā no 2007.gada līdz 2012.gadam ir pasliktinājies un prasa efektīvu rīcību mežsaimniecības prakses biotopos pilnveidošanai.

Ziņojumā uzsvērts, ka viens no Latvijas ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem nākotnē ir aizsargāt, atjaunot un veicināt sauszemes ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu, ilgtspējīgi apsaimniekot mežus, apkarot pārtuksnešošanos un novērst zemes degradāciju, kā arī veicināt tās atjaunošanu un apstādināt bioloģiskās daudzveidības izzušanu.

Kopumā ir skaidrs, ka vides mērķu un citu prioritāšu saskaņošana un kompromisu rašana būs nepieciešama turpmākajā darbā, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus ievērojot vides aizsardzības nepieciešamību un novēršot klimata pārmaiņu ietekmi.

Jau ziņots, ka 2015.gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam” (“Dienaskārtība 2030”). Tā nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kuri sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga.

Visām valstīm paredzēts vismaz divas reizes 15 gados sniegt ziņojumu par “Dienaskārtības 2030″/ /ieviešanu. Latvijas ziņojumu sagatavojis Pārresoru koordinācijas centrs un plānots, ka tas tiks prezentēts šā gada jūlijā gadskārtējā augsta līmeņa politikas forumā, Ņujorkā.

LA.lv