Laukos
Graudkopība

Zirņauzas zaļbarības ieguvei0


Zirņu-miežu mistrs.
Zirņu-miežu mistrs.
Zirņu-miežu mistrs.

Kādas šķirnes der zirņauzām, ko paredzēts vākt zaļbarībai? JURIS TALSU NOVADĀ

Olbaltumvielu un enerģijas lādiņš

Zirņauzas ir augu maisījums, ko veido zirņi un auzas. Zaļbarības mistrā var audzēt arī vīķus ar auzām, izmantot citu labību: miežus vai kviešus maisījumā ar pākšaugiem. Audzēto mistru visbiežāk izmanto lopbarībai kā zaļo masu vai, nokuļot sēklu (graudus), iegūst izejvielu spēkbarības ražošanai. Šajā sugu maisījumā katrs no augiem dod savu labumu – pākšaugi lielākoties olbaltumvielas, graudaugi – no ogļhidrātiem enerģiju barībai.

Zaļbarības ieguvei mistru pļauj, kad tam ir visaugstākā vērtība, proti, kad augi ir zaļi, sulīgi, bagāti ar proteīnu un cukuru, enerģētiski pilnvērtīgi. Tas nozīmē, ka, piemēram, auzām pļaušanas laikā jābūt saskarojušām, ziedēšanas vai piengatavības sākumstadijā, bet pākšaugiem – ziedēšanas vai pirmo pākšu piebriešanas laikā.

Piemērotākās šķirnes

Zirņi ‘Vitra’.
Zirņi ‘Vitra’.

Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Sanita Zute atgādina – veidojot pākšaugu–labības mistru, jāsaskaņo dažādo sugu šķirņu agrīnums, lai nebūtu tā, ka optimālo izmantošanas laiku visas mistrā iekļautās sugas sasniegtu aptuveni vienlaikus.

Svarīgi novērtēt izvēlēto šķirņu īpašības – labībai jākalpo zirņiem vai vīķiem kā labs balstaugs, nesaveldrējot sējumu. Mistros nevajadzētu iekļaut īsa auguma zirņu šķirnes, jo tās nespēs konkurēt ar mistrā iekļautajām auzām un nebūs iespējams iegūt cerēto zirņu ražu. No zirņu šķirnēm zaļbarības mistriem piemērotas ir ‘Vitra’, ‘Lāsma’, ‘Zaiga’ un citas labi aplapotas zirņu šķirnes, kas sasniedz 1 metra garumu un vairāk.

Zaļbarības mistriem nevajadzētu izvēlēties zema auguma auzas, bet gan šķirnes, kas jau ģenētiski spēj veidot pietiekami lielu zaļo masu, lai kopējā zaļmasas raža no hektāra būtu pēc iespējas lielāka. No Latvijā audzētajām auzām piemērota ir šķirne ‘Lizete’, kas speciāli atlasīta kā zaļmasas auzu šķirne ar labi aplapotu stiebru, gara auguma, salīdzinoši vēlīna (tātad mistrs būs pakāpeniski pļaujams un izmantojams zaļbarībai ilgāku laiku). Mistriem piemērotas arī garāka auguma šķirnes: ‘Laima’, ‘Symphony’, ‘Stendes Dārta’.

Pākšaugu un graudaugu attiecība

Sējumā svarīgi ievērot optimālo proporciju starp pākšaugiem un graudaugiem. To regulē ar sēklas izsējas normu (sējot mistrā, abu sugu ieteiktās tīrsējas izsējas normas jāsamazina). Sanita Zute iesaka sēklu maisījumā iekļaut 30–50% zirņu un attiecīgi par 30–40% samazināt labības tīrsējas normu, kas ir 200–240 kg/ha. Tas nozīmē, ka uz vienu kvadrātmetru jāizsēj 50–80 dīgtspējīgu zirņu un 220–300 auzu graudu. Precīzu izsējas normu kilogramos aprēķina, ņemot vērā sēklu raupjumu (sēklu masu), kas starp šķirnēm var būtiski atšķirties, un sēklu dīgtspēju. Lai saņemtu īpašo platību maksājumu atbalstu par proteīnaugu audzēšanu, pākšaugu labību mistrā pākšaugiem sējumā jābūt vairāk nekā 50%. No agronomiskā viedokļa tas ir diezgan daudz, jo pastāv risks, ka pākšaugi saveldrēs labību. Šajā gadījumā lietderīgāk izvēlēties zemāka auguma un veldres noturīgākas pākšaugu un labību šķirnes, rēķinoties ar to, ka iegūs zemāku zaļmasas ražu no hektāra.

Sēj, kamēr augsne mitra

Zirņauzas vajag sēt ļoti laicīgi (aprīļa 2.–3. dekādē), kamēr augsnē pietiek mitruma, jo gan zirņi, gan auzas ir mitrumprasīgas laukaugu sugas, turklāt to dīgsti ir salnu izturīgi. Protams, var sēt arī vēlāk (maijā), ja mistru paredzēts izbarot vasaras vidū, bet tad pastāv risks, ka, iestājoties sausākam un siltākam laikam, zaļā masa neizveidosies tik liela, kā cerēts. Zirņauzu mistra sējas dziļums ir tāds pats, kā tradicionāli tiek ieteikts zirņiem vai auzām, t.i., 3–5 cm dziļi. Nav īpašu nosacījumu attiecībā uz augsnes izvēli. Zirņus un auzas var sēt gan smilšainākās, gan mālainākās augsnēs. Kā visiem pākšaugiem un labībām, mistra attīstībai nelabvēlīgi augšanas apstākļi būs skābās vai blīvās, mālainās augsnēs.

Labai ražai svarīgs arī mēslojums. Tā kā mistrā ir iekļauti pākšaugi, vēlams samazināt slāpekļa mēslojuma devu līdz 40–60 kg/ha slāpekļa tīrvielā (atkarībā no organiskās vielas daudzuma augsnē). Pārējo pamatbarības vielu (fosfora, kālija) normu izvēlas, ņemot vērā konkrētā lauka augsnes auglības rādītājus, ko var uzzināt pēc augsnes analīžu rezultātiem.

LA.lv