Laukos
Bio

Padoms biozemniekam. Zirņu ‘Bruno’ audzēšanas īpatnības 16

Sārtziedu pelēko zirņu šķirne ‘Bruno· Foto: A.Pogulis

Autors: Aivars Pogulis, Mg.agr., Mg.oec., agronoms konsultants

Bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā ir ļoti svarīgi, lai paplašinātos ekonomiski izdevīgo kultūraugu sortiments, kas vienlaikus uzlabotu daudzpusīgas iespējas augmaiņas dažādošanā. Pēdējos gados bioloģisko pārtikas produktu klāsta paplašināšanā izveidojusies interese par zirņu proteīna ražošanu.

Pateicoties lielajam proteīna un neaizvietojamo aminoskābju daudzumam, uzmanība pievērsta sārtziedu pelēko zirņu šķirnei ‘Bruno’ (sēklas brūnā krāsā ar marmorējumu), kas selekcionēta Agroresursu un ekonomikas institūtā (AREI) Priekuļu pētniecības centrā. Kā rāda pētījumu rezultāti, zirņu šķirne ‘Bruno’ salīdzinājumā ar citām zirņu šķirnēm spēj uzrādīt labus rezultātus, to audzējot arī bioloģiskās lauksaimniecības apstākļos.


Audzēšanas priekšnosacījumi

Lai iegūtu kvalitatīvu produkciju proteīna ražošanai, īpaši bioloģiskajā statusā, ir jānodrošina vairāki priekšnosacījumi. Vispirms jāizvēlas atbilstoša šķirne, kas spēj sēklās uzkrāt pietiekami lielu kopproteīna daudzumu, un šobrīd par tādu tiek atzīta zirņu šķirne ‘Bruno’.Otrs ne mazāk svarīgs rādītājs ir šķirnes produktivitāte – iegūstamā sēklu raža, ko ietekmē gan no cilvēka rīcības neatkarīgais faktors (meteoroloģiskie apstākļi), gan no cilvēka atkarīgie, proti, pieņemtie lēmumi izvēlētās zirņu audzēšanas agrotehnikas ietvaros.

Visbeidzot trešais posms, kas ir nozīmīgs visā produkcijas ražošanas ciklā, ir ražas novākšanas un pirmapstrādes posms. Pirms dodas uz lauka sēt zirņus, ir jābūt pilnīgā skaidrībā, kur un kā nokultie zirņi tiks izkaltēti un sagatavoti atbilstoši pārtikas kvalitātes normu prasībām. Pērnā rudens saspringtā situācija parādīja, ka šis beidzamais etaps nebija pragmatiski apdomāts. Ir jāatceras, ka jebkurai kaltes sistēmai ir savs minimālais produkcijas apjoms, kas nepieciešams, lai noritētu sekmīgs sēklu pirmapstrādes process. Pie reizes jāatceras, ka bioloģiskā statusa produkcija ir jānodala no jebkura cita veida statusa produkcijām visos tās ražošanas, plūsmas un aprites posmos.

Kopproteīna daudzums un raža
Pelēkajiem zirņiem raksturīgs lielāks kopproteīna daudzums nekā pārējo krāsu zirņiem, kas gadu no gada ievērojami atšķiras, ko ietekmē meteoroloģiskie apstākļi un augsnes īpašības. Šķirnes aprakstā norādīts, ka zirņu ‘Bruno’ kopproteīna daudzums ir no 20,5 līdz 23,8%. AREI Priekuļu pētniecības centrā (2014.–2015.) izmēģinājumos ar zirņiem ‘Bruno’ iegūtais kopproteīns ir bijis no 24,7 līdz 27,9% (Vaivode, Konošonoka, 2017). Priekuļu pētniecības centra zinātniece Līvija Zariņa norāda, ka ‘Bruno’ sēklās kopproteīns ir no 24 līdz 29%, bet zinātniece Arta Kronberga 2018. gada 28. februārī notikušajā seminārā Zirņu audzēšanas ABC bioloģiskajā lauksaimniecībā informēja, ka zirņu šķirnei ‘Bruno’ ir raksturīgs liels un stabils kopproteīna daudzums, kas mēdz būt no 23 līdz 26%. Savukārt Alojas pagasta z/s Pilsumi (2014.–2017.) veiktajos izmēģinājumos zirņiem ‘Bruno’ analizētajos paraugos kopproteīns bija no 29,4 līdz 33,6% (1. tab.), kas ir ļoti labs rādītājs zirņiem. No zirņu šķirnes ‘Bruno’, audzējot tīrsējā, iespējams iegūt vidēji ap 0,99 t/ha (0,23–1,61 t/ha) lielu kopproteīna ražu.

Augu garums un veldres noturība
AREI Priekuļu pētniecības centra (2010.–2017.) un z/s Pilsumi (2014.–2017.) izmēģinājumu un novērojumu rezultāti rāda, ka zirņi ‘Bruno’ atkarībā no attiecīgā gada meteoroloģiskajiem apstākļiem pēc sējas sadīgst 9–21 dienā, sāk ziedēt 53.–70. dienā, bet sēklu novākšanas gatavību sasniedz 83 līdz 130 dienās. Šķirnes aprakstā norādīts, ka zirņiem ‘Bruno’ ir raksturīgs īss augums – 60–70 cm. Tomēr, kā rāda praktiskā pieredze z/s Pilsumi, lai gan zirņi ‘Bruno’ ir ar salīdzinoši īsu augumu, taču atsevišķos gados labos agroklimatiskajos apstākļos ‘Bruno’ tīrsējā spēj izaugt līdz pat 90 cm gari. Savukārt 2017. gada meteoroloģisko apstākļu ietekmē gan z/s Pilsumi, gan citviet ar bioloģiskām metodēm apsaimniekotajos laukos rudenī, zirņu vākšanas laikā, apsekojot sējumus, tika konstatēts, ka zirņu ‘Bruno’ augu garums bija ļoti mazs – tikai līdz 60 cm. Un, neraugoties uz to, sējums bija arī saveldrējies. Tika arī novērots, ka uz lauka tik īsu tīrsējā izaugušu saveldrējušos biomasu kopā ar visām pākstīm kombains vietām nespēja pacelt vai arī ar izkapti tika nopļauta tikai daļa no auga. Tīrsējas zirņu sējumi, kā arī šķirnes, kuru augums pārsniedz 80 cm, ir vairāk pakļauti veldrēšanās riskam (Būmane, 2012). Latvijas klimatiskajos apstākļos lietusgāzes un vēja brāzmas spēj saveldrēt pat veldres visizturīgākās zirņu šķirnes, ja tās tiek audzētas tīrsējā. Saveldrēta zirņu sējumu novākšana ir apgrūtināta, rodas lieli sēklu zudumi, pasliktinās sēklu sējīpašību kvalitāte.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Zirņu šķirnei ‘Bruno’ ir reducētas lapas – labi attīstīta vītne. No vienas puses, šķirnei, kurai ir reducētas lapas ar pārveidi vītnē un augi spēj savstarpēji saķerties, to uzskata par vienu no īpašībām, kas paaugstina veldres noturību. Tomēr AREI Priekuļu pētniecības centrā trīs gadu (2014.–2016.) izmēģinājumu laikā pelēko zirņu šķirne ‘Bruno’ sevi parādīja kā veldres neizturīgu šķirni (Vaivode, Konošonoka, 2017). Arī z/s Pilsumi izmēģinājumos faktiski visos audzēšanas gados ‘Bruno’ sējums veģetācijas otrajā pusē neatkarīgi no tā, vai bija ar salīdzinoši īsu augumu, vairāk vai mazāk saveldrējās gan pašsvara, gan vēja brāzmu un lietavu dēļ. Stublāja apakšējā daļa nespēja noturēt izaugušo raženo un sulīgo biomasu, kas, lai gan bija savā starpā saķērusies ar labi attīstītajām vītnēm, taču kopā ar zaļajām pākstīm veidoja pietiekami lielu un smagu masu, īpaši laikā, kad sējums bija salijis.

Gados ar nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem ražas novākšanas laikā (augustā–septembrī) saveldrētā tīrsējas sējumā konstatēja arī ļoti lielu sēklu ražas zudumu (>50%).

Sējumu biezība
Literatūrā atrodamas norādes, ka zirņiem ieteiktā sējas biezība variē ļoti plašā amplitūdā no 80 līdz 150 dīgstošu sēklu uz 1 m2 un atšķirības pastāv starp baltziedu un sārtziedu šķirnēm. Sārtziedu šķirnēm sējas biezība nepieciešama mazāka.

Kādu izsējas biezību izvēlēties sārtziedu zirņu šķirnei ‘Bruno’? Zirņu ‘Bruno’ audzēšanas ieteikumos atrodamas norādes, ka vēlamā sējumu biezība ir no 100 līdz 120 dīgstošu sēklu uz 1 m2. Tāpat rakstos tiek atzīts, ka, strādājot ar bioloģisko saimniekošanas metodi, ir ieteicams palielināt izsējas normu.

AREI Priekuļu pētniecības centrā no 2014. līdz 2016. gadam zirņiem ‘Bruno’ bioloģiskajā laukā salīdzināja divas izsējas normas – 90 un 120 dīgstošas sēklas uz 1 m2. Iegūtie rezultāti parādīja, ka augstāko sēklu ražu 3,8 t/ha ieguva ar sējumu biezību 120 dīgstošu zirņu sēklu uz 1 m2, kas bija par 0,7 t/ha jeb 23% vairāk, nekā sējot 90 dīgstošas sēklas uz 1 m2. Taču paralēli konvencionālajā saimniekošanas sistēmā ierīkotajā izmēģinājumā augstāko ražu sasniedza ar izsējas normu 90 dīgstošas sēklas uz 1 m2 (Zariņa, 2017), un šajā saimniekošanas sistēmā, palielinot sējumu biezību, netika novērots sēklu ražas pieaugums.

Norādes literatūrā un iegūtie pētījumu rezultāti liek domāt, ka arī bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā ne vienmēr būtu nepieciešams izmantot maksimālo ieteikto zirņu izsējas biezību vai, gluži pretēji, pašu mazāko. Balstoties uz personīgajiem novērojumiem praksē un pētījumu rezultātiem, nākas secināt, ka, izvēloties piemērotāko izsējas biezību bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā, ir jāņem vērā šādi faktori: augsnes iekultivēšanas pakāpe attiecīgajā laukā; izvēlētā mēslošanas sistēma ar tajā atļautajiem mēslošanas līdzekļiem; augu maiņas secība augsekā.

Sēklu rupjums
Sēklu rupjums ir viens no sējīpašību rādītājiem, kas ietekmē faktisko zirņu izsējas normu. AREI Priekuļu pētniecības centra sagatavotajos ieteikumos norādīts, ka zirņu šķirnei ‘Bruno’ 1000 sēklu masa ir no 220 līdz 248 g. Savukārt, apkopojot ražošanas apstākļos iegūtos sēklu kvalitātes analīžu rezultātus, konstatējams, ka šķirnei ‘Bruno’ 1000 sēklu masa ir tuvu sniegtajam aprakstam un bija no 217,3 g līdz 255,5 g.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv