Bizness, Eksports

Zirņu un pupu dēļ Latvijas dārzeņu eksportā vērojamas svārstības

Zirņi un lauku pupas ir tās dārzeņu kultūras, kas pēdējos gados lielākoties rada svārstības Latvijas dārzeņu eksportā, atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.

Viņa norādīja, ka no 2015.gada jūlija līdz 2016.gada jūnijam Latvija eksportēja vairāk nekā 2000 tonnas zirņu, bet laikā no 2016. gada jūlija līdz 2017. gada jūnijam tikai 25 tonnas, neraugoties uz to, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem (CSP) 2016.gadā zirņu sējumu platība ir divkāršojusies.

Par 31% jeb 473 tonnām ir samazinājies arī Latvijā audzēto galviņsalātu eksports, bet tomātu eksporta apmērs sarucis par 25% jeb 865 tonnām. Pēc Freimanes teiktā, kultūru eksportētais apjoms ik gadu svārstīgs. Kopumā nozares eksportā svārstības ir novērojamas tāpat kā jebkurā sektorā, bet, vērtējot ilgtermiņā, eksporta attīstības tendence tomēr norāda uz nelielu pieaugumu.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem 2016.gadā Latvija eksportēja dārzeņus 23 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 27,8% vairāk nekā gadu iepriekš un par 35,3% vairāk nekā 2014.gadā.

Jau ziņots, ka Latvijā importēto dārzeņu vērtība gada laikā palielinājusies par 19,9%, bet eksportēto dārzeņu vērtība samazinājusies par 8,7%.

No 2016.gada jūlija līdz 2017.gada jūnijam Latvijā importēti dārzeņi 60,3 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 19,9% vairāk nekā 50,3 miljoni eiro rādītājs attiecīgajā periodā pirms gada. Vienlaikus no Latvijas attiecīgajā periodā izvesti dārzeņi 20 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 8,7%.

Pievienot komentāru