Dzīvesveids, Lauku sēta

Zivis ir, copes nav

Pirms kārtējā “Mammadaba” posma, kas notika sestdien Kaņiera ezerā, pie ezera laivu bāzes satiku kādu aizrautīgu zemūdens mednieku. Viņš ar milzīgu sajūsmu stāstīja par krāšņo ezera zemūdens pasauli un milzīgo zivju daudzumu tajā.

Šurpu turpu šaudoties zemmēra līdaciņas, padziļinājumos ieslēpušies prāvāki eksemplāri, bet niedru mežos mītot īsti monstri. Asaru bari uzraugot un dzenājot visur esošās mailītes, prāvi līņi spiežoties pie grunts un īpašas aktivitātes neizrādot, bet brekšu bari rokoties dūņās kā meža rukši pļavā un īpaši tuvu svešos nelaižot. Viņa stāstītais mani iepriecināja, vismaz sacensībās, kurās pieteikušās divdesmit komandas, vīri varēs atvilkties no sirds.

Scenārijs bija iecerēts labs, bet dabā kārtējo reizi viss izrādījās citādi. Lai arī laika apstākļi šķita piemēroti copei Kaņiera ezerā, zivīm apetītes nebija un to aktivitātes bija gaužām vājas. Te gan vietā būtu pateikt, ka gluži bez zivīm sacensību dalībnieki jau nu nepalika gan, bet pie tām copmaņi tika, pateicoties eksperimentiem, iemaņām, attapībai un, protams, arī veiksmei.

Tā Māris Smilga un Aivars Smilga no komandas “Čuš” kādā niedru ieskautā ezera padziļinājumā, pieveikuši ieskaites asarpuiku, ātri vien pārorientējās uz asaru medībām un tika pie vienpadsmit krapāniem, kuri komandai atnesa godpilno trešo vietu, dāvanu karte no “Latvijas valsts mežiem” ķešā, diploms – goda vietā pie sienas.

Tālu ceļu mērojušie liepājnieki Renārs Herings un Andrejs Ivļijevs no “Mad Buterfly” apliecināja, ka pirmajā posmā Lielauces ezerā iegūtā trešā vieta galīgi nebija nejaušība, pieveica divas ieskaites līdakas un ierindojās augstajā otrajā vietā. Bet Uldis un Artūrs Veidemaņi no komandas “Pils2”, pieraduši pie dzimtās Lielauces ezera seklumiem, ar analogu makšķerēšanas tehniku tika pie lielākās – sešdesmit septiņus centimetrus garās – līdakas, kurai piepulcināja vēl vienu sugas māsu, un pirmā vieta rokā gan. Veidemaņi gan smaidīdami apgalvoja, ka viņu uzvara esot tāda veiksmīga apstākļu sakritība, Kaņiera ezerā makšķerējuši un trenējušies esot vien pāris reizes, bet, kā jau teicu, arī veiksmes faktors ir svarīgs.

Dāvis Griķis un Modris Skulte no “Pike Hunters” savai Lielauces posmā izcīnītajai pirmajai vietai pievienoja ceturto vietu Kaņiera ezerā un kopā ar Renāru Heringu un Andreju Ivļijevu no “Mad Butterfly” ierindojās kopvērtējuma tabulas augšgalā, viņiem uz pēdām min brāļi Artūrs un Uldis Veidemaņi no “Pils2”. Šīs trīs komandas pamanījušās nedaudz atrauties no pārējām, bet nav neaizsniedzamas, priekšā vēl gari un grūti sacensību posmi, var paveikties, var misēties.

Galvenā atbalstītāja “eboat.lv”, www.eboat.lv un sponsoru “Gold Fishing”, www.sargofish.eu, SIA “Dole Marine”, SIA “Salmo”, “Copes lietas” un Latvijas makšķerēšanas sporta federācijas sarūpētās balvas gana kārdinošas, un kas var būt intriģējošāks par cīņu pēdējā dienā, kad gluži kā populārajā erudīcijas spēlē “VIP” viss noskaidrojas pēdējā jautājumā vai kapteiņu cīņā!?

Pievienot komentāru