Piena lopkopība, Piens

ZM: Atbalsts piena nozarei bija elastīga reakcija saimniecību bankrotu novēršanai

Atbalsts piena nozarei tika piešķirts, elastīgi reaģējot uz smago situācijām piena tirgū, kas varētu beigties ar piena saimniecību bankrotiem, komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijā secināto, norādīja Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

“ZM ir elastīgi reaģējusi uz dažādām smagām situācijām piena tirgū – gan tām, kas šajā laikā posmā notika ārējos piena tirgos, gan Krievijas noteiktajām sankcijām, kas varēja beigties pat ar piena saimniecību bankrotiem. Tāpat arī ZM reaģēja uz iepriekš neparedzamajām piena iepirkuma cenu svārstībām un Latvijas piena ražotāju konkurētspēju Eiropas Savienības (ES) tirgos,” uzsvēra Muceniece.

Tāpat viņa atzina, ka finansējums piena ražotājiem piešķirts, sadarbībā ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām izvērtējot situāciju nozarē un atbilstošu rīcību tās stabilizēšanai.

Jau ziņots, ka VK veikusi revīziju “Vai ES fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību?”, kurā vērtēja, cik efektīva ir bijusi ZM rīcība piena nozares attīstībā.

VK secinājusi – lai arī piena nozare ir viena no atbalstītākajām tautsaimniecības nozarēm, virzība uz piena nozares attīstības politikas mērķi – nepieciešamību sekmēt nozares konkurētspēju – ir lēna. VK ieskatā pastāv risks, ka līdz 2020.gadam mērķis netiks sasniegts. To apdraud nozares izteiktā jutība pret tirgus svārstībām, sadrumstalotība gan piena ražošanas, gan pārstrādes jomā, kā arī zemā konkurētspēja.

Tā kā piena nozare pastāvīgi saņem ne tikai ikgadējas valsts un ES dotācijas, bet arī nozīmīgus līdzekļus īstermiņa problēmu risināšanai krīzes situācijās, izlases kārtā pārbaudot finansējuma izlietošanu, VK konstatēja vairākus neefektīvus vai neizsekojamus lēmumus un rīcības, kas saistīti ar bioloģiskā piena ražošanu, atbalstu ciltsdarbam un tirgus traucējumu mazināšanai krīzes laikā, kā arī piena pārstrādi.

Tostarp VK secinājusi, ka 2014.gadā un 2015.gadā ES un valsts piešķīra finansējumu 31 miljona eiro apmērā tirgus traucējumu mazināšanai krīzes situācijā nonākušajām saimniecībām, kad par vairāk nekā 40% samazinājās piena iepirkumu cenas. Taču revīzijas laikā konstatēts, ka finansējums sadalīts visām piensaimniecībām pēc vienādiem kritērijiem, kā arī bez pietiekamas informācijas, kas ļautu gūt pārliecību par to, vai visas saimniecības bija cietušas zaudējumus. Turklāt daļa atbalsta saņēmēju jau pirms atbalsta saņemšanas pārtrauca aktīvu darbību piena nozarē. Līdz ar to katra piektā saimniecība, kas saņēma sākotnējo ārkārtas atbalsta finansējumu, patlaban vairs pienu nepiegādā.

Savukārt piena pārstrādes uzņēmumiem kopš 2007.gada bijis pieejams 24 miljonu eiro atbalsts investīciju un inovāciju projektiem. Tomēr konkurences iesniegto projektu starpā nav bijis, jo gandrīz visās kārtās neatkarīgi no projekta sagaidāmajiem rezultātiem, visi, kas spējuši izpildīt minimālās prasības, finansējumu ir saņēmuši.

2 Komentāri

  1. tikai dāvana megafermām(Latvijas mērogā) un konkurences kropļošana !
    Mazie ražotāji, bez trokšņa avīzēs un radio, iznīka !!!

Pievienot komentāru