Eiropā, Politika

ZM: Latvijai būtiskākais sarunās par KLP nākotni ir tiešmaksājumu izlīdzināšana un nauda lauku attīstībai

Latvijai svarīgākais jautājums Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) kontekstā ir tiešmaksājumu izlīdzināšana, kā arī finansējuma nodrošināšana lauku attīstībai, liecina valdībā skatītais Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvais ziņojums par ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 19.februāra sēdē izskatāmajiem jautājumiem.

Tajā teikts, ka sanāksmes darba kārtībā ir vairāki jautājumi, tostarp Eiropas Komisija (EK) informēs arī par paziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, kurā konceptuāli noteikti KLP darbības pamatprincipi nākotnē. Latvijas ieskatā šajā kontekstā svarīgākā ir tiešmaksājumu izlīdzināšana un finansējuma nodrošināšana lauku teritorijām, kuras būtiski atpaliek no ES vidējā lauku teritoriju attīstības līmeņa.

Latvija uzskata, ka ES tiešmaksājumu atbalsta atšķirības ir netaisnīgas un nākamajā periodā ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem.

Informatīvajā ziņojumā Latvija norāda, ka jāsaglabā pašreizējā tiešmaksājumu struktūra, to vienkāršojot un pilnveidojot. Jādod iespēja dalībvalstīm turpināt vienoto platības maksājumu vai uz līdzīgiem pamatprincipiem balstītu, vienkāršotu pamata maksājuma shēmu. Latvijas ieskatā tiešmaksājumiem ir jābūt pilnā apmērā finansētiem no ES budžeta. Līdzfinansējuma ieviešana tikai palielinās nevienlīdzību starp ES ražotājiem un dalībvalstīm un apdraudēs godīgu un taisnīgu ES iekšējā tirgus funkcionēšanu. Tiešmaksājumus vajadzētu novirzīt aktīviem lauksaimniekiem, fokusējoties uz tiem, kam lauksaimniecība ir galvenais ienākumu avots. Lauksaimnieku aktivitāte jāvērtē pēc to lauksaimnieciskajām darbībām, nosakot izpildāmās lauksaimnieciskās darbības uz hektāru, nevis saimniecības līmenī.

Latvijas ieskatā ir jāsaglabā atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem, jo jāveicina paaudžu nomaiņa un jāsniedz papildu atbalsts jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanai.

Nākotnē ir jāturpina saistītais atbalsts, paredzot plašākas iespējas atbalstīt arī citas lauksaimniecības nozares un palīdzot saglabāt ražošanu specifiskajās nozarēs, kas saskaras ar noteiktām grūtībām, un specifiskajos apgabalos, kuros nav citas alternatīvas. Saistītajam atbalstam ir jābūt instrumentam, kas palīdz saglabāt teritoriālo līdzsvaru, lauku apdzīvotību un darba vietas.

Informatīvajā ziņojumā pausta arī Latvijas pozīcija diskusiju jautājumā par to, kā labāk izstrādāt saistīto atbalstu, lai veicinātu KLP mērķu sasniegšanu. Latvijas ieskatā gadījumos, kad ar saistīto atbalstu attiecīgajā nozarē ir sasniegts vēlamais ražošanas līmenis, attiecīgajā nozarē jādod iespēja turpināt piemērot saistīto atbalstu. Atbalstam gan jābūt daudz mērķtiecīgākam, jo tas veicinātu lielākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Savukārt vides pasākumi ir jāregulē nacionālā līmenī un dalībvalsts ieviestajiem pasākumiem jābūt samērojamiem, lai neradītu kropļojumus atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspējā.

Tāpat Latvija uzskata, ka pašreizējie zaļināšanas nosacījumi var kļūt par pamatu nākotnes zaļināšanas nosacījumu izstrādei, dažas prasības padarot efektīvākas un arī stingrākas, vienlaikus salāgojot ar lauksaimnieku interesēm, lai uzlabotu ražību un ražošanas efektivitāti.

Jau ziņots, ka EK novembra beigās nāca klajā ar ziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”. Ziņojumā norādīts, ka vienkāršāki noteikumi un elastīgāka pieeja nodrošinās KLP atbalstu lauksaimniekiem un veicina ES lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību.
Vairāk par KLP lasiet šeit

Pievienot komentāru