Laukos
Politika

ZM: No valsts budžeta paredzētie 16 miljoni eiro Latvijas lopkopības saimniecībām ir vitāli nepieciešami0

Foto: Ieva Makare/LETA

Valsts budžetā noteiktais 16 miljonu eiro pārejas posma valsts atbalsts lopkopības, tostarp ciltsdarba attīstības nodrošināšanai, Latvijas lopkopības saimniecībām ir vitāli nepieciešams daļējai saražotās produkcijas iepirkuma cenu pietuvināšanai vidējām iepirkuma cenām Eiropas Savienības (ES) un zemnieku konkurētspējas saglabāšanai, norādīja Zemkopības ministrijā, komentējot mediķu organizāciju piedāvājumu šos līdzekļus pārdalīt par labu veselības aprūpei.

Zemkopības ministrija norāda, ka attiecīgais finansējums vajadzīgs ikgadējo maksājumu nodrošināšanai, jo valsts budžeta plānā no 2020.gada tam vairs nebija finansējuma. Šis maksājums ir jāveic atbilstoši ES prasībām, lai samaksātu lauksaimniekiem par šķirnes dzīvniekiem un ražojošām saimniecībām, ko dara arī citas ES dalībvalstis.

Ministrijā skaidro, ka attiecīgais finansējums lopkopības saimniecībās ir vitāli nepieciešams, lai daļēji pietuvinātu Latvijas zemnieku saražotās primārās produkcijas iepirkuma cenas ES vidējām iepirkuma cenām un saglabātu zemnieku konkurētspēju. Piemēram, šā gada septembrī Latvijā vidējā piena iepirkuma cena bija 284,1 eiro tonnā, kas ir par 16% mazāka nekā ES vidējā cena.

“Ja valstī nebūs atbalsta, zemnieki ar savu saražoto produkciju nespēs konkurēt ar citu ES dalībvalstu zemniekiem un tiem draudēs bankrots, jo līdz šim zemnieki ir izmantojuši ES fondu finansējumu, lai attīstītu savu ražošanu un tiem ir finansiālās saistības komercbankās,” skaidroja ministrijā.

Zemkopības ministrijā arī atgādināja, ka ES piešķirtais finansējums tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai Latvijā ir zemākais Baltijā. Tikmēr lauksaimniecībai nepieciešamo resursu patēriņš Latvijā kā ziemeļvalstī rada papildu izmaksas klimata un īsā veģetācijas perioda dēļ. Latvijā un citās ziemeļvalstīs viena izlaides eiro radīšanai izmaksas ir būtiski lielākas, savukārt pārdošanas cenas būtiski atpaliek no vidējām ES cenām. Tas negatīvi ietekmē Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, draudot radīt paliekošas sekas nozarē.

Ministrijā arī vērsa uzmanību, ka Latvijā, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, kopš 2004.gada, izmantojot ES tiešā atbalsta maksājuma sistēmu, piešķir papildu līdzfinansējumu no valsts budžeta, lai tuvinātos ES vidējam tiešmaksājumu līmenim. Tādējādi lauksaimniekiem ik gadu tiek nodrošināti papildu valsts tiešie maksājumi. Arī Eiropas Komisija dalībvalstīm regulāri norāda, ka tās var izmantot valsts atbalsta pasākumus kā instrumentu maksājumu izlīdzināšanai ES.

“Ciltsdarba maksājums ir svarīgs, lai garantētu atbalstu lauksaimniekiem Latvijā otrajā lielākajā nozarē un nodrošinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus ar citām ES dalībvalstīm, daļēji kompensējot būtiskākās ražošanas izmaksas kvalitatīva produkta ražošanai, kā arī izvairītos no pēkšņa atbalsta samazinājuma,” uzsvēra ministrijā

Būtiskākās izmaksas, kas šīs programmas ietvaros tiek segtas, ir nozaru programmas izstrāde un realizācija, ganāmpulka izkopšanas plāna sagatavošana un ieviešana, dzīvnieku produktivitātes kontrole, vaislas dzīvnieku tirdzniecības organizēšana, kā arī speciālistu kvalifikācijas celšanas nodrošināšana.

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts paskaidroja, ka valsts subsīdijas, ES atbalsts un tiešmaksājumi, kas Latvijai joprojām ir zemākie ES, dod iespēju Latvijas zemniekiem piedāvāt drošu un kvalitatīvu pārtiku par konkurētspējīgām cenām, kas jo īpaši svarīgi ir Latvijas vietējā tirgū.

“Ja valstī nebūs atbalsta zemniekiem, mēs ar savu saražoto produkciju nespēsim konkurēt ar citu ES dalībvalstu zemniekiem un mūsu zemniekiem draudēs bankrots, jo tiem ir lielas finansiālās saistības komercbankās. Publiskajā telpā jau esam dzirdējuši ziņas, ka Francijā vairāki bankrotējuši zemnieki, neredzēdami izeju, ir izdarījuši pašnāvības. Vai to mūsu sabiedrība vēlas?” retoriski vaicāja Eglīts.

Viņš piebilst, ka ne mazāk svarīgi ir pieci miljoni eiro investīciju vecināšanai – daļējai kredītprocentu dzēšanai lauksaimniekiem, pārstrādes uzņēmumiem un kooperatīviem. Šis atbalsts ir nepieciešams lauksaimnieciskās ražošanas modernizēšanai un konkurētspējas palielināšanai, kas dod iespēju sekmīgi izmantot ES atbalstu un līdzvērtīgi pastāvēt Eiropas tirgū. Savukārt 5,2 miljoni eiro Lauku attīstības programmas pasākumam “Sadarbība” vajadzīgi valsts līdzfinansējuma apmaksāšanai par 75 sāktiem attīstības projektiem visā Latvijā 15,6 miljonu eiro vērtībā.

“Nevaram tagad pēkšņi pateikt lauku uzņēmējiem un bankām, ziniet, mēs tomēr to naudu nedosim. Saistības ir jāpilda gan lauksaimniekiem, gan bankām, gan arī valstij. Turklāt tikko ir noslēgusies projektu iesniegumu pieņemšanas kārta pēdējam pieejamam finansējumam, kur iesniegti vēl 49 projektu iesniegumi, līdz ar to 2020. gada budžetā plānotais finansējums ir paredzēts konkrētu projektu apmaksai,” skaidro Eglīts.

Pasākumā “Sadarbība” atbalsts paredzēts jaunu, inovatīvu produktu izstrādei lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, stiprinot sadarbību starp ražotājiem un pētniekiem, rodot jaunus risinājumus un veicinot lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu konkurētspēju.

Tikmēr pieci miljoni eiro ieguldījumiem akvakultūras tālākai attīstībai ir paredzēti uzņemto saistību apmaksai. Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar veselīgiem Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kā arī kāpināt akvakultūras uzņēmumu konkurētspēju, lai vietējo ražotāju produkti spētu konkurēt ar importētajiem akvakultūras produktiem, kuru ražošanas process dažkārt mēdz būt necaurskatāms, norāda Zemkopības ministrija.

LETA jau ziņoja, ka mediķu organizācijas piedāvā pārdalīt no Zemkopības ministrijas budžeta programmām – “Valsts atbalsts lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai cilts grāmatā” paredzētos 16 miljonus eiro, ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes izvērtēšanai paredzētos 5 074 071 eiro, produktīviem ieguldījumiem akvakultūrā paredzētos piecus miljonus eiro un sadarbības nodrošināšanai paredzētos 5,2 miljonus eiro.

Tāpat tiek piedāvāts pārdalīt paredzēto 6,6 miljonus eiro dotāciju VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas paredzēti Padomju upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai.

Līdz ar to nozares profesionālās organizācijas piedāvā par labu veselības aprūpei pārdalīt 38 miljonus eiro no valsts budžeta pozīcijām, kuru aktualitāte un lietderība to ieskatā ir apšaubāma. Tāpat mediķi aicina 2019.gadā neiztērēto naudu piecu miljonu eiro apmērā, kas tiek pārlikta uz 2020.gada budžetu novirzīt veselības aprūpes nodrošināšanai.

LA.lv