Laukos
Politika

ZM papildu līdzekļi galvenokārt nepieciešami atbalstam lauku attīstības politikas īstenošanai pēc 2020.gada0

Foto: LETA

Zemkopības ministrijas (ZM) resorā visvairāk papildus līdzekļi turpmākajos trīs gados nepieciešami lauku attīstības politikas īstenošanai pēc 2020.gada, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

ZM 2020.gada budžetā prioritāriem pasākumiem prasa papildus līdzekļus kopumā 51,191 miljona eiro apmērā, bet 2021.gadā – 159,72 miljonu eiro apmērā un 2022.gadā – 160,910 miljonu eiro apmērā. No šiem līdzekļiem lielākā daļa jeb 109,035 miljoni eiro 2021.gadā un tikpat arī 2022.gadā vajadzīgi atbalstam lauku attīstības politikas īstenošanai pēc 2020.gada, īstenojot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu un Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai 2021-2027.gadam. 2020.gadā šim mērķim tiek prasīti 813 822 eiro.

Tikmēr valsts atbalstam lauksaimniecības un lauku attīstībai katrā no turpmākajiem trim gadiem tiek prasīti 30 miljoni eiro, zaļā publiskā iepirkuma pastiprinātai kontrolei katrā no turpmākajiem trim gadiem – 133 429 eiro, atlīdzības politikas pārskatīšanai, izlīdzinot iestāžu mēnešalgu grupu ietvaros noteikto atlīdzību, katrā no turpmākajiem trim gadiem – 8,233 miljoni eiro, valsts uzraudzības nodrošināšana pārtikas aprites jomā 2020.gadā tiek prasīti 800 770 eiro, bet 2021.gadā un 2022.gadā katrā pa 594 750 eiro.

Valsts uzraudzības funkcijas tehniskajam nodrošinājumam informācijas tehnoloģiju jomā 2020.gadā tiek prasīti 484 005 eiro, 2021.gadā – 488 005 eiro, bet 2022.gadā – 431 005 eiro, Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu renovācijai 2020.gadā tiek prasīti – 219 100 eiro, 2021.gadā – 830 500 eiro, bet 2022.gadā – 115 500 eiro, robežkontroles un iekšzemes valsts uzraudzības un kontroles darbības nodrošināšanai 2020.gadā tiek prasīti 479 443 eiro, 2021.gadā – 330 967 eiro, bet 2022.gadā – 330 967 eiro, savukārt telpu nomas izdevumu segšanai izmaksu pieauguma dēļ katrā no turpmākajiem trim gadiem nepieciešami 134 748 eiro.

Savukārt ciltsdarba kontroles un uzraudzības sistēmas izveidei 2020.gadā nepieciešami 211 042 eiro, 2021.gadā – 269 703 eiro, bet 2022.gadā – 206 686 eiro, veterinārās e-sistēmas izveidei izlietoto veterināro zāļu reģistrēšanai, izmantojot elektroniskās ziņošanas informatīvo sistēmu, un interaktīvās kartes izveidošanai dzīvnieku kustības un veterināro objektu uzraudzībai 2020.gadā tiek prasīti 314 224 eiro, 2021.gadā – 472 517 eiro, bet 2022.gadā – 325 188 eiro.

Lauksaimniecības nozares abu muzeju darbības atbalstam, lai nodrošinātu sabiedrības izpratni par Latvijas lauksaimniecības nozares vēsturi, popularizējot to materiālās un nemateriālās vērtības, kā arī pozicionējot izcilu personību nozīmi vēstures veidošanā un pausto ideju aktualitāti katrā no turpmākajiem trim gadiem tiek prasīts 29 000 eiro, lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina sagatavošanai, Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkla un Latvijas tirgus un cenu informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai katrā no turpmākajiem trim gadiem nepieciešami 260 930 eiro.

Tāpat 2020.gadā nepieciešams 32 000 eiro finansējums Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) ēku energosertifikācijai, bet pētījumu programmai lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs ikvienā no turpmākajiem trim gadiem nepieciešami trīs miljoni eiro. 2020.gadā nepieciešami arī 910 000 eiro ugunsdrošības prasību izpildei kā finansējums LLU. Meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsdzēsības funkcijas nodrošināšanai 2020.gadā nepieciešamais finansējums ir 2,854 miljoni eiro, 2021.gadā – 3,023 miljoni eiro, bet 2022.gadā – 3,88 miljoni eiro, bet ekspertu pakalpojumu apmaksai saistībā ar mikroliegumu veidošanu ik vienā no trim gadiem nepieciešami pa 28 464 eiro.

Svešzemju zivju sugu un jūras zīdītāju ietekmes uz piekrastes zvejniecību izpētei ik gadu no turpmākajiem trijiem gadiem nepieciešami 60 000 eiro, zivju krājumu mākslīgās atražošanas uzlabošanai un efektivitātes novērtēšanai ik gadu no turpmākajiem trijiem gadiem vajadzīgi 28 500 eiro, Zivju fonda pasākumiem ik gadu no turpmākajiem trijiem gadiem tiek prasīti 207 723 eiro.

Tāpat 376 687 eiro 2020.gadā, 1,515 miljoni eiro – 2021.gadā un 2,966 miljoni eiro 2022.gadā nepieciešami, lai mazinātu plūdu un palu riskus valsts teritorijā, nodrošinot meliorēto zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Jauno augu veselības risku izvērtēšanai un novēršanai 2020.gadā tiek prasīti 1,430 miljoni eiro, 2021.gadā – 1,035 miljoni eiro, bet 2022.gadā – 908 879 eiro, savukārt publisko ēku tehniskajai apsekošanai – 2020.gadā nepieciešami 149 574 eiro, bet 2021.gadā – 9556 eiro.

Jau ziņots, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam – 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam – 2,14 miljardus eiro.

LA.lv