Gaļa un zivis, Zivsaimniecība

Zvejnieki apaļā jūrasgrunduļa zvejā drīkstēs izmantot arī murdus

Lai aktivizētu invazīvās sugas – apaļā jūrasgrunduļa zveju, turpmāk līdzās tīkliem tiks ieviests jauns zvejas rīks – jūrasgrunduļa murds, paredz valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem jūras piekrastes ūdeņos.

Apaļais jūrasgrundulis pēdējos gados Latvijā jūras ūdeņos tiek nozvejots aizvien vairāk un vairāk, tomēr galvenie nozvejas rajoni atrodas Baltijas jūras piekrastē. Tāpēc grozījumi papildina noteikumus ar apaļā jūrasgrunduļa murda skaita limitu sadalījumu Baltijas jūras piekrastes pašvaldībām.

Zveja ar apaļo jūrasgrunduļu murdu gadskārtēji būs atļauta no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Tāpat apstiprināti grozījumi saistībā ar mencu komerczveju. Menca nelielā daudzumā patlaban tiek nozvejota kā piezveja citu zivju sugām arī Rīgas jūras līča piekrastē, taču zvejnieki mencu lomā paturēt nevar, jo mencai Rīgas jūras līcī nav noteikts nozvejas limits – tas noteikts tikai Baltijas jūras piekrastes pašvaldībām.

Grozījumi paredz, ka komerczvejā tiem zvejniekiem, kuriem nebūs iedalīts atsevišķs mencu nozvejas limits, būs iespēja paturēt mencu lomā, izmantojot kopējo Baltijas jūras piekrastei vai Rīgas jūras līča piekrastei noteikto nesadalīto piezvejas apjoma limitu. Tomēr, ja Baltijas jūras piekrastes komerciālajā zvejā mencu piezvejas daudzums būs ievērojams – gadā sasniegs 100 kg, zvejniekam pašvaldībā būs jāsaņem nozvejas apjoma limits.

Savukārt pašpatēriņa zvejniekiem nebūs nepieciešams iedalīt nozvejas apjoma limitu līdz 200 kg un viņi drīkstēs paturēt mencu piezvejā līdz 10 procentiem no kopējā nozvejas apjoma. Šis nozvejas apjoms netiks ieskaitīts kopējā mencas nozvejas kvotas apguvē.

Grozījumi arī ievieš zvejas limitu izmaiņas, kas veiktas, ievērojot pašvaldību priekšlikumus un institūta “BIOR” sniegtos atzinumus. No 2018.gada izmaiņas zvejas limitos būs Nīcas, Pāvilostas, Rucavas novada, Liepājas un Ventspils pilsētas pašvaldību jūras piekrastes ūdeņos.

Grozījumi attiecas uz komerczvejniekiem, pašpatēriņa zvejniekiem, Valsts vides dienesta inspektoriem un piekrastes pašvaldībām.

Pēc Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmā pieejamās informācijas, 2016. gadā piekrastes ūdeņos ar pašpatēriņa zveju nodarbojās 1044 personas, bet ar komerczveju – 199 komersanti.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Pievienot komentāru