Gaļa un zivis, Zivsaimniecība

Konkurence spiež – zvejnieki paši sāk apstrādāt zivis

Zivrūpniecības nozare 2016. gadā sāka un šogad turpina jaunu eksporta tirgu apguvi ASV, Japānā, Ķīnā. Jaunie tirgi gan vēl nevar kompensēt kādreizējos apjomus Krievijas tirgū, tomēr tiem ir potenciāls līdzsvarot zaudēto tuvākajos divos gados. Tikmēr galvenā problēma Latvijas zivju pārstrādes nozarē ir tā, ka daudzi joprojām tic Krievijas tirgus atkārtotai atvēršanai. Kamēr ražotājiem būs šī pārliecība, uzņēmumi nespēs attīstīt tirdzniecību ar citām valstīm.

Austrumi stagnē, Rietumi vilina

Zīmola “Kaija” ražotāja SIA “Karavela” līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele atzīst, ka pagājušais gads nozarei kopumā ir bijis smags, jo vecie tirgi – Krievija, Kazahstāna, Baltkrievija un Kirgizstāna – vai nu stagnē, vai ražotajiem ir slēgti. Šīs valstis ir ļoti atkarīgas no ekonomiskās situācijas Krievijā un naftas cenām pasaules tirgos, turklāt Azerbaidžānā, Uzbekistānā vietējās valūtas vērtība nemitīgi krīt, kas samazina patēriņu, jo cenas aug, bet pirktspēja samazinās. Kopumā industrijai 2016. gadā ir neliels pieaugums rietumvalstu tirgos, kas ir ļoti svarīgi. Aizvietot NVS ar Rietumiem ir iespējams, bet tas ir ļoti laikietilpīgs process un atkarībā no tā, cik daudz katrs uzņēmums šai virzienā bija izdarījis iepriekšējos gados, būs atkarīgas to nākotnes perspektīvas, uzskata uzņēmējs.

“Karavelai” pagājušais gads bijis samērā labs. Eksportā uz Eiropas Savienības valstīm sasniegts 30% palielinājums – līdz 16 miljoniem eiro, kas ir apmēram 70% no uzņēmuma kopējā eksporta. Izdevies sa-
sniegt mērķi – attīstīt jaunus produktus, kas ir interesanti lielajiem zivju konservu pircējiem gan Eiropā, gan ASV un Japānā. Sākts eksports uz ASV, Japānu, palielināts klientu skaits Eiropā, kā arī radīti interesanti produkti. Tam par apliecinājumu ir balva par inovatīvāko produktu – “Smoked Petites Sardines” pasaules lielākajā gada izstādē “SIAL 2016”. Savukārt šogad “Karavelai” ir lieli plāni – Rietumu tirgos, ieskaitot ASV un Japānu, pārdošanas apjoms tiks palielināts līdz 20 miljoniem eiro. “Plānojam, ka 2017. gadā “Karavelas” apgrozījums būs virs 30 miljoniem eiro. Kopumā gads droši vien ir vēl smagāks par 2016. gadu, bet tieši Rietumu tirgos būs būtisks pieaugums, kas liecina par nozares atveseļošanos,” prognozē uzņēmējs.

Kas notiek, kad konkurenti uzsit asinis

Industrijai pēdējie trīs gadi Krievijas embargo un sarežģīto ģeopolitisko notikumu dēļ bijuši ļoti smagi, tādēļ šķiet, ka kopējās grūtības nu reiz būtu tas faktors, kas zvejniekus un zivrūpniekus vienotu jaunu tirgu meklējumos, taču tas tā nav.

Gluži pretēji – zvejnieki pēdējo gadu laikā pamazām pārtop par zivju apstrādātājiem, turklāt šādu lietu panākuši paši zivrūpnieki, uzskata Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits. “Tas ir likumsakarīgs iznākums daudzu gadu tendencei, kad pārstrādes uzņēmumi nemaksāja par nozvejotajām zivīm, spieda uz leju cenu un pat mēģināja ar administratīvām metodēm ierobežot zvejnieku tirgošanos, aizliegt eksportu. Šādu mēģinājumu bija tik daudz, ka zvejniekiem “uzsita asinis” un noveda pie tā, ka paši sākām apstrādāt zivis,” skaidro asociācijas vadītājs. Vispirms zvejnieki ar ES fondu atbalstu iekārtoja zivju šķirotavas, tad sāka filēt zivis, būvēt saldētavas un sālīšanas cehus. Vairākas kompānijas izbūvēja pat tādas iekārtas, kur saldē nevis blokos, bet katru zivtiņu atsevišķi. Lai realizētu saražoto produkciju, zvejnieku pārstāvji sākuši braukt uz industrijas izstādēm Spānijā, Briselē, augustā plānots brauciens uz Ķīnu, tas viss pavēra ceļu eksportam.
Patlaban naudas izteiksmē zvejnieku pašu sagatavoto zivju eksports sasniedz 115 miljonus eiro un zivis tiek pārdotas 45 valstīs. “Lielus plānus saistām arī ar Alsungas jaunās rūpnīcas izveidi. Tur plānojam arī zivju attīrīšanu no dioksīna pirms tālākas pārstrādes, savukārt ražošanas jauda būs 100 tonnas zivju diennaktī, kas nozīmē ap 12 500 tonnām zivju miltu un eļļas gadā. Daļa tiks eksportēta uz Ķīnu. Jā, tas ir specifisks tirgus, kur nepieciešams arī milzums atļauju, sertifikātu utt., bet tas viss ir izdarāms,” saka Voits.

Asociācijā patlaban ir 21 biedrs, kopā kontrolējot 65% gan reņģu, gan brētliņu nozveju. Jautāts par nākamā gada nozvejas kvotām, Voits prognozē, ka mencām būšot samazinājums, brētliņām paredzēts palielinājums, tāpat arī reņģēm Baltijas jūrā, bet uz jūras līča reņģēm kvotas varētu palikt līdzšinējā līmenī. Savukārt Briseles galējais lēmums par 2018. gada nozveju būs gaidāms oktobrī.

Eksports: zivju vairāk, konservu mazāk

Saldētu un atdzesētu zivju eksports 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu pieauga par 54% un veidoja 115,6 tūkst. tonnu. Naudas izteiksmē pieaugums bija 26,4%, sasniedzot 126,5 miljonus eiro.

Zivju konservu eksports 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu tonnās samazinājās par 35%, veidojot 25,6 tūkst. tonnu. Naudas izteiksmē eksporta kritums bija 11,3%, sasniedzot 65,6 miljonus eiro

Pievienot komentāru