Laukos
Dārzeņi un augļi

Praktiska pieredze. Kāds bijis aizvadītais gads saimniecības “Ķenteni” dārzā0

Autora foto.

Zemnieku saimniecība “Ķenteni” nodarbojas ar augļu koku un ogulāju audzēšanu pēc integrētās audzēšanas metodēm, kā arī ar biškopību. Saimniecība atrodas Ķeipenes pagastā Ogres novadā. Augļu dārzi atrodas Vidzemes centrālās augstienes nogāzē uz Ķeipenes vaļņa. Paugurainais reljefs dārzus pasargā no salnām. Augsnes tips – Epv, smilšmāls, pH vidēji 6. Organiskās vielas sastāvs – 2,8%. Ap dārziem izveidotas vējlauzes no dižaugļu lazdām. Dārzi tiek izpļauti divas trīs reizes gadā.

Sadarbībā ar Dārzkopības institūtu un Lauku atbalsta dienestu (LAD) tika ierīkoti ābeļu un upeņu demonstrējuma lauki. Ābeļu laukos interesentiem ir iespēja redzēt un salīdzināt, kā aug dažādu šķirņu ābeles uz B9 un MM106 potcelmiem, saņemt konsultācijas – par audzēšanu, vainagu veidošanu, mēslošanu, labāko šķirņu izvēli utt. Upeņu demonstrējuma laukos ir iespēja apskatīt dažādas jaunas, maz pazīstamas šķirnes salīdzinājumā ar standartšķirnēm.

Aizvadītās sezonas raksturojums

Kopumā 2019. gads saimniecībā ir aizvadīts veiksmīgi. Upeņu ražas gan faktiski nebija, toties ābeļu raža bija laba. Bites šogad medu ienesa maz, bet bija pagājušā gada krājumi. Arī avenēm raža nebija īpaši liela, bet ļoti kvalitatīva. Laika apstākļi bija nelabvēlīgi un ļoti neparedzami, tomēr stādi stādaudzētavā izauga skaisti. Siltumnīcās sākām audzēt gurķus un vīnogas.

Tieši tāpēc, ka saimniecībā ir dažādas kultūras, neraugoties uz laikapstākļiem, tika aizvadīta laba sezona. Ja būtu koncentrējušies tikai uz vienas kultūras audzēšanu, piemēram, upenēm, tad šogad būtu palikuši bez peļņas. Audzējot dažādus augus, ar dažādām prasībām, ienākšanās laikiem, ienākumi būs vienmēr, protams, arī zināšanas vajadzīgas plašākas.

Pavasara salnās lapas nosala valriekstiem, āra vīnogām un pat mazajiem ošiem mežā, bet jau pēc divām nedēļām tie visi bija izdzinuši jaunas lapas un auga bez problēmām. Tikai vīnogām raža bija nedaudz vēlāka.

Pavasaris un vasaras pirmā puse bija ļoti sausa un silta, bet augusts vēss un lietains.

Upenes stipri cieta no salnām

Šāgada salnas bija vienas no postošākajām, kādas saimniecībā pieredzētas. Nosala ne tikai ķiršu un plūmju ziedi (izņemot Kaukāza plūmes), kas bija pilnziedā, bet arī upeņu ziedi, kas tieši gatavojās ziedēt. Maija salnas saimniecībā ilga vairākas dienas pēc kārtas un sasniedza pat -9 grādus. Upeņu raža bija ļoti maza – 100–200 kg/ha atkarībā no lauka.

Lauki ir ierīkoti kalna nogāzēs, tāpēc salnas parasti upenēm šeit pārāk neskādē. Upeņu šogad Latvijā trūka, tāpēc cilvēki pat no Rīgas un vēl tālākām vietām brauca lasīt upenes ievārījumam.

Nelielā izmēģinājuma laukā no salnām nebija cietušas šķirnes ‘Ben Hope’, ‘Ben Avon’, ‘Ben Loyal’, ‘Guliver’, ‘Ben Connan’. Tās ražoja bagātīgi, lai gan 50 metru tālāk citā laukā ‘Titānija’ un ‘Tritons’ bija tukši.

Attēlā: ‘Ben Avon’

Rudenī tika iestādīts jauns lauks ar upenēm. Tika iestādīta arī šķirne ‘Ritmo’. Lai gan krūms nav pārāk stāvs, tomēr ogas varētu būt piemērotas mehanizētai vākšanai. Ogu kvalitāte ir ļoti laba – stingras, ļoti lielas, garšīgas, pilienveida. Līdzīgas kā šķirnei ‘Jadrennaja’ un ‘Māra Eglīte’. Pagaidām izmēģinājumos saimniecībā tām bijusi arī laba izturība pret pumpurērci.

Pēc ābolu novākšanas sākās rudens lieti, un tie traucēja upeņu stādīšanai. Mālainā zeme bija tik izmirkusi, ka ar stādu stādāmo agregātu uz lauka nevarēja uzbraukt un nācās stādīt kā senajos laikos – ar lāpstu. 0,5 ha tika apstādīti trijās dienās.

Avenes ražoja labi

Avenēm toties salnas neskādēja, un tika iegūta laba raža. Šķirnēm ‘Norna’ un ‘Polana’ vasaras sākumā vietām tika novērota tīklērce. Visagrāk nogatavojās šķirne ‘Kapriz Bogov’ – jau divas dienas pirms Jāņiem bija pirmās ogas. Stabili ražoja šķirnes ‘Norna’ un ‘Daiga’. Īpaši lielas ogas bija šķirnei ‘Patrīcija’ un ‘Božestvennaja’ – lielākās ogas svēra pat 14 g, bet vidēji ap 10 g. Ražība gan bija zemāka nekā ‘Daigai’ vai ‘Nornai’. Kā vienmēr labi sevi parādīja šķirne ‘Glen Ample’, tās ogas bija lielas, apaļīgas, stingras. Arī ražība bija laba. Lai gan aprakstos šķirne skaitās ar zemu vai vidēju ziemcietību, saimniecībā ar tās ziemcietību problēmu nav bijis.

‘Šahrazadai’ ogas lielas, garšīgas, tumši sarkanas, bet vienā stādījumā šogad grūti nāca nost no kātiņa.

Vissliktāk šogad sevi parādīja šķirne ‘Arta’. Ogas tai bija vidēji lielas/nelielas, ātri pārgatavojās, arī garša bija sliktāka nekā citus gadus. Ražība bija zema, stādi agri beidza ražot.

Ļoti labi ražoja rudens aveņu šķirne ‘Polesie’ (attēlā).

Tā sāka ražot jau jūlija otrajā dekādē. Ogas ļoti lielas, stingras, tumši sarkanas, garšīgas. Arī ‘Polana’ ražoja labi. Mazāka raža kā vienmēr šķirnei ‘Polka’. Šķirne ‘Himbo Top’ ražot sāka septembra sākumā, ogas palielas, bet nepieciešama balstu sistēma, jo dzinumi ļoti gari un nespēj sevi noturēt.

Pavasarī tika iestādīts jauns lauks 0,3 ha platībā ar šķirnēm ‘Božestvennaja’, ‘Patrīcija’ un ‘Glen Ample’. Iepriekšējā gadā 0,44 ha platībā jau tika iestādītas šķirnes ‘Daiga’, ‘Norna’, ‘Glen Ample’, arī rudens avenes ‘Polesie’ un ‘Polana’.

Attēlā: aveņu ‘Daiga’ stādījums

Āboli bija mazāki nekā parasti

Šogad salnas ābeļu ziediem nekaitēja un tika ievākta samērā laba raža – aptuveni 7 t/ha. Īpaši daudz dārzos bija savairojušās laputis. Tas varētu būt skaidrojams ar silto un agro pavasari – laputis ātrāk pamodās, tāpēc varēja radīt vairāk paaudžu nekā citus gadus.

Ziemas āboli, izņemot ‘Anteju’, šogad noliktavā nogatavojās ātrāk nekā citus gadus, lai gan glabāšanas apstākļi ir pietiekami labi. Vairākām šķirnēm pirmo reizi tika novērota korķplankumainība, lai gan kalcija smidzinājumi tika veikti vairāk nekā iepriekšējos gadus. Korķplankumainība nelielā apjomā novērota šķirnēm ‘Auksis’, ‘Honeycrisp’, ‘Red Craft’ u. c. Šķirnei ‘Sinap Orlovskij’ bija stipra korķplankumainība uz pundurpotcelma B9, neliela – uz MM106. ‘Iedzēnu’ šķirne šogad iztika bez korķplankumainības. ‘Antejs’ vēl tiek šķirots, bet pagaidām korķplankumainība gandrīz nav novērota.

Labākās ražas bija standartšķirnēm ‘Auksis’, ‘Antejs’, ‘Zarja Alatau’, ‘Tīna’, ‘Rubīns’, ‘Orļik’ , ‘Sinap Orlovskij’, ‘Lošickoje’.

Viduvēji ražoja ‘Kovaļenkovskoje’, ‘Bogatir’, ‘Vidzemes Zelta Renete’, ‘Delikatese’, ‘Beforest’, ‘Rīgas Rožābele’.

Slikti ražoja ‘Koričnoje Novoje’, ‘Iedzēnu’, ‘Merrygold’, ‘Konfetnoje’, ‘Discovery’, ‘Forele’, ‘Sarkanais Rudens Svītrainais’.

Šķirnes ‘Kovaļenkovskoje’ un ‘Orļik’ šogad slimoja ar kraupi, un āboli bija zemas kvalitātes. ‘Beforest’ augļi, tiklīdz bija noliktavā nogatavojušies, uzreiz sāka pārgatavoties. Visvēlāk vāktie augļi šķirnei ‘Zarja Alatau’ bija jau ar kvēpsarmu. Āboli šogad bija nedaudz mazāki lielumā nekā parasti. Šķirnei ‘Agra’ arī šogad āboli bija sausi un ne pārāk garšīgi. Arī šķirnei ‘Early Geneva’ kā parasti augļi bira negatavi un puva jau kokā.

Pirmā raža tika iegūta no šķirnēm ‘Edīte’, ‘Eksotika’ un ‘Daina’. ‘Eksotikas’ augļi bija ļoti lieli, skaisti un garšīgi. ‘Edīte’ izcēlās ar skaistiem, vidēji lieliem, stingriem augļiem un teicamu saldskābu garšu. ‘Dainai’ augļi bija nelieli, tumši, toties krēmīgi un saldāki nekā ‘Edītei’.

Rudenī tika izplēstas visas ‘Belorusskoje Maļinovoje’ un daļa ‘Bogatirj’ ābeļu uz pundurpotcelma B9, bet vietā iestādītas ‘Antejs’ un ‘Ligol’ uz vidēja auguma potcelma MM106. Nākamā šķirne, no kuras saimniecība plāno atteikties, ir ‘Forele’ (MM106), pēc tam – ‘Vidzemes Zelta Renete’ (MM106).

Pilnībā sevi nav attaisnojusi šķirne ‘Elise’ (Elīza). To reiz kāds ābeļu audzētājs ieteica audzēt, un mēs izmēģinājām. Iestādījām dažus stādus uz MM106. Šķirnes ziemcietība ir ļoti zema, šogad izrāvām pēdējo kociņu, vietā iestādot ‘Anteju’ (MM106).

Laika apstākļi bija labvēlīgi ražas novākšanai – bija maz nokrišņu un tikai neliels vējš.

Vīnogu stādi siltumnīcā izauga lieli un spēcīgi

Saimniecībā ir divas dubultās plēves siltumnīcas. Tajās pat bez kurināšanas salnās, kad bija -9 grādi, temperatūra nenokritās zem +2 grādiem. Vienā siltumnīcā 120 m2 platībā tiek audzēti vīnogu stādi – tieši augsnē, nevis podiņā, tāpēc izauga vairākas reizes lielāki, spēcīgāki. Vēlāk tos pārpodoja atbilstoša izmēra 5 litru podiņos. Tirgū pieprasījums pēc vīnogu stādiem bija liels. Pārsvarā tieši pēc ļoti saldām, ziemcietīgām, pašauglīgām āra šķirnēm.

Attēlā – šķirne ‘Jadviga’

Otrajā siltumnīcā tika audzēti lauka gurķi. Laika apstākļi gurķu audzēšanai ārā bija nelabvēlīgi, raža tiem krietni aizkavējās, tāpēc pieprasījums pēc gurķiem bija liels.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
Laukos.lv
Laukos
Gerhards Polijā diskutēs par ES lauksaimniecības politikas nākotni
1 diena
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Uzvara-Lauks” peļņa pieaug 4,7 reizes
1 diena
AT
Agro Tops
Laukos
Padoms zemniekam. Vasaras un ziemas miežu šķirņu piedāvājums šajā sezonā
2 dienas

Lasītākie raksti

LE
LETA
Dabā
Svētdien aizvien stipri pūtīs vējš. Rīgā – no jauna dzeltenais brīdinājums
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bijušie policijas priekšnieki skeptiski par melu detektora izmantošanu amata konkursā
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Svētdienas rītā vēja postījumu dēļ bez elektrības vēl aptuveni 700 “Sadales tīkla” klientu
27 minūtes
VE
Veselam.lv
Veselam
Bērnu slimnīcā veic sarežģītu operāciju pacientam ar kustību traucējumiem
2 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
VIDEO. Girgensons gūst Latvijas hokejistu ātrākos vārtus NHL
4 stundas