Laukos
Politika

Asociācija: Prasība samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu uzskatāma par pagrieziena punktu lauksaimniecības politikā0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Panthermedia/Scanpix/LETA

Eiropas Komisijas (EK) prasību ķīmisko pesticīdu lietošanu samazināt par 50% ir vērtējama pozitīvi un ir uzskatāma par pagrieziena punktu lauksaimniecības politikā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bioloģiskajā lauksaimniecības asociācijā.

LETA jau ziņoja, ka 20.maijā EK prezentēja Eiropas Zaļā kursa galvenās stratēģijas – “No lauka galdā” un Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju.

EK prasa līdz 2030.gadam par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu, vismaz 25% no lauksaimniecības zemēm Eiropas Savienībā (ES) būs jāapsaimnieko bioloģiski.

Tāpat būs jāierobežo mēslošanas līdzekļu izmantošana vismaz par 20%, galvenokārt samazinot sintētisko minerālmēslu lietošanu.

Pirmo reizi EK nāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un priekšlikumiem kā Eiropas lauksaimniecības sistēmu padarītu godīgāku, veselīgāku un videi draudzīgāku – tas ir vērienīgs pagrieziens lauksaimniecības un vides politikā,” uzsvēra LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis.

Pēc viņa teiktā, pretēji EK nostājai Latvijas jaunās lauksaimniecības politikas līdzšinējais atbalsta sistēmas piedāvājums liecina par to, ka vēl vairāk tiks veicināta industriālās graudkopības attīstība, savukārt bioloģiskajai lauksaimniecībai atbalsts ievērojami samazināsies.

“Lai gan EK publicētās stratēģijas fundamentāli maina lauksaimniecības politiku Eiropas Savienībā (ES), Zemkopības ministrija (ZM) sabiedrību par to līdz šim nav informējusi. Aicinām ZM, Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un to pakļautās iestādes skaidrot sabiedrībai pieņemto stratēģiju nozīmīgumu gan lauksaimniecības, gan veselības, gan vides kontekstā,” uzsvēra LBLA.

LBLA valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka ZM gatavojas bioloģiskās lauksaimniecības platības samazināt, savukārt pesticīdu izmantošanu – palielināt.

Asociācijas ieskatā šāda ZM stratēģija nav saprotama, un ir pretrunā ar Latvijas sabiedrības interesēm, kā arī ar EK nostādnēm.

LETA jau vēstīja, ka EK 20.maijā pieņēmusi Biodaudzveidības stratēģiju, bet arī stratēģiju “No lauka līdz galdam”, ar kuru plānots veidot taisnīgu, veselīgu un videi draudzīgu pārtikas sistēmu.

Abas stratēģijas viena otru pastiprina, savedot kopā dabu, lauksaimniekus, uzņēmējdarbību un patērētājus kopīgam darbam pretī konkurētspējīgai un ilgtspējīgai nākotnei.

Vadoties pēc Eiropas “Zaļā kursa”, stratēģijas ierosina vērienīgus ES pasākumus, kuru mērķis ir Eiropā un pasaulē apturēt biodaudzveidības izzušanu un panākt, ka pārtikas sistēmas kļūst par globālu standartu attiecībā uz konkurētspējīgu ilgtspēju, cilvēka un planētas veselības aizsardzību, kā arī visu pārtikas ķēdes dalībnieku iztiku.

Jaunā Biodaudzveidības stratēģija vēršas pret tādiem svarīgiem bioloģiskās daudzveidības izzušanas faktoriem kā ilgtnespējīga zemes un jūras resursu izmantošana, dabas resursu pārmērīga ekspluatācija, piesārņojums un invazīvu svešzemju sugu izplatīšanos.

Stratēģija nosprauž konkrētus soļus, lai Eiropas biodaudzveidību līdz 2030.gadam nostādīt uz atlabšanas ceļa.

Paredzēts, ka vismaz 30% Eiropas sauszemes un jūras pārveidos par efektīvi apsaimniekotām aizsargājamām teritorijām un vismaz 10% lauksaimniecības platību atvēlēs daudzveidības ziņā augstvērtīgiem ainavas elementiem, skaidroja EK.

Savukārt stratēģija “No lauka līdz galdam” sekmēs pāreju uz ilgtspējīgu ES pārtikas sistēmu. Tā mazinās ES pārtikas sistēmas vides un klimatisko pēdu, pastiprinās tās izturētspēju, aizsargājot iedzīvotāju veselību un nodrošinot iztikas līdzekļus ekonomikas dalībniekiem, uzsvēra EK.

Saistītie raksti
Stratēģija nosaka arī konkrētus mērķrādītājus attiecībā uz ES pārtikas sistēmas pārveidi.

Plānots par 50% samazināt pesticīdu izmantojumu un to radīto apdraudējumu, vismaz par 20% samazināt mēslošanas līdzekļu izmantojumu, par 50% samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrā izmantoto antimikrobiālo līdzekļu pārdošanu un panākt, ka bioloģiskās lauksaimniecības platības aizņem 25% lauksaimniecības zemes.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Laukos
VIDEO. Samilzis konflikts starp biškopjiem un rapšu lauku īpašniekiem: bites tika nogalinātas un sabrauktas ar traktora riepām 1
2 dienas
LE
LETA/BNS
Laukos
Igaunijā vidējā jēlpiena iepirkuma cena šogad aprīlī bija 303,49 eiro par tonnu 2
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas cer plašāk iesaistīt nozarei būtisku lēmumu pieņemšanā
3 dienas

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Interesantās un spraigās diskusijās vienojas par Covid-19 pārvarēšanai nepieciešamajiem miljardiem 1
11 stundas
LE
LETA
Veselam
Pacientu līdzmaksājumu nodrošināšanai un infrastruktūrai plāno ieguldīt 120 miljonus eiro
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Panorāmas ratu Pārdaugavā būvēs uzņēmums, kas nav veicis nekādu saimniecisko darbību
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Facebook” publicēts rosinājums nošaut Valsts prezidentu Levitu “sapurina” drošības iestādes 11
10 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Izvērtējot situāciju Latvijā, atkārtoti aicina atlikt novadu reformas virzību 1
10 stundas