Laukos
Politika

Atsāk diskusijas par buferjoslu gar novadgrāvjiem2

Foto: Gundega Skagale

Klimata mērķu sasniegšanai tiek plānotas izmaiņas jaunajā Lauku attīstības plānā. Zemkopības ministrijas (ZM) darba kabinetos, apspriežot kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) nākotni, cita starpā izskanējis arī priekšlikums intensīvās lauksaimniecības laukos aizliegt miglot un sēt minerālmēslus gar grāvjiem un bioloģisko saimniecību laukiem vairāku metru attālumā.

Pašlaik normatīvajos aktos nav noteikta aizsargjosla starp bioloģiskās un konvencionālās saimniecības platību. Šāds priekšlikums ir radies ZM diskusijās par vides un klimatam atbilstošu prasību īstenošanu jaunā perioda KLP ietvaros.

ZM informēja, ka patlaban notiek diskusijas par priekšlikumu ekoshēmu ietvaros ieviest 4 metrus platas neražojošas buferjoslas (ar dabīgu veģetāciju) starp konvencionālās un bioloģiskās saimniekošanas prakses laukiem.

Bioloģiskie zemnieki šo 10 metru robežu līdz konvencionālajam laukam jau ievēro un šajā joslā neveic ražošanu. Šāda prasība nav ierakstīta likumā, taču tas ir vienīgais veids, kā pasargāt savu produkciju no ķīmisko atliekvielu klātbūtnes. Konvencionāli saimniekojošie kaimiņi savus laukus var izmantot līdz pēdējam centimetram, tiesa, viņiem jānodrošina, ka lietotie augu aizsardzības līdzekļi tiek izmantoti tikai tām kultūrām, kurām tie paredzēti, kā arī neskar blakus lauku.

Vai varētu tikt atjaunota virzība grozījumiem aizsargjoslu likumā, paredzot 2 metru buferjoslu gar novadgrāvjiem? Pirms trim gadiem jau šādi grozījumi Aizsargjoslu likumā bija sagatavoti, bet tie, neraugoties uz ilgās lauksaimniecības un vides ekspertu diskusijās panākto kompromisu, iestrēga Saeimā.

Toreiz bija iecerēts noteikt 2 metru veģetācijas buferjoslu veidošanu gar virszemes ūdensobjektiem un 1 metru buferjoslu gar viena īpašuma un koplietošanas (tostarp pašvaldības nozīmes koplietošanas) novadgrāvjiem. Gan lielo zemnieku organizācijas, gan vides sargi bija vienojušies, ka buferjoslā lauksaimnieki nedrīkstēs audzēt lauksaimniecības kultūraugus, kā arī lietot mēslošanas līdzekļus un augu aizsardzības līdzekļus. Turklāt lauksaimnieku pienākums būtu 2 m platajās buferjoslās iekopt zālāju, veicinot ūdens kvalitātes uzlabošanos.

Zemkopības ministrija informēja, ka šis patlaban ir tikai apspriešanā esošs priekšlikums.

“Priekšlikums par 2 metru plašu, ražošanā neizmantotu buferjoslu noteikšanu gar ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatorā (USIK) iekļautajiem ūdensobjektiem tika ierosināts 3. septembra darba grupā, kurā tika diskutēts par atbilstošākajām prasībām laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu ieviešanai KLP plānošanas periodā no 2022. gada,” pastāstīja ZM speciāliste Rūta Rudzīte. USIK klasifikatorā iekļautie ūdensobjekti ir iezīmēti gaiši zilā krāsā Lauku atbalsta dienesta publiski pieejamā lauku bloku kartē.

Šobrīd Aizsargjoslu likumā jau noteikts, ka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās vismaz 10 m platā joslā ir aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus (AAL). Šajā saistībā jāņem vērā arī AAL marķējumā noteiktais, kas var paredzēt lietošanas aizliegumu vēl plašākās joslās.

Turklāt Zemkopības ministrija norāda, ka glifosātus nedrīkst izmantot grāvju tīrīšanai, arī to, kas bloku kartē iezīmēti gaiši zilā krāsā. “Tas ir prasību pārkāpums, jo glifosāta marķējumā ir norādīts aizliegums lietot to ūdensobjektu tuvumā. Konstatējot šādus gadījumus, ir jāziņo Valsts augu aizsardzības dienestam,” informē R. Rudzīte.

Tiesa, Latvijas apstākļos nav veikti pētījumi, kā buferjoslas veģetācija ietekmē piesārņojuma samazināšanos. Citu valstu pieredze liecina, ka neapstrādājamā aizsargjosla jāapsēj ar daudzgadīgām zālēm, kas ir pieticīgas un ziemcietīgas. Piemēram, sausākās vietās tā varētu būt sarkanā auzene, kas nav kaprīza un vairojas ar sakņu dzinumiem, kā arī pļavas skarene, kas var veidot blīvu zelmeni un arī augt dažādās augsnēs.

Mitrākās augsnēs var tikt izmantota ilggadīgas stīgotājstiebrzāles, baltā smilga vai miežabrālis. Abas šīs stiebrzāles labi pacieš mitrumu, arī applūšanu, bieži vien ieviešas pašas. Baltajai smilgai sakņu sistēma ir salīdzinoši sekla, bet miežabrālim ir gari spēcīgi sakņu dzinumi.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Uzvara-Lauks” peļņa pieaug 4,7 reizes
1 diena
AT
Agro Tops
Laukos
Padoms zemniekam. Vasaras un ziemas miežu šķirņu piedāvājums šajā sezonā
2 dienas
AT
Agro Tops
Laukos
Prognoze. Kā attīstīsies ES gaļas tirgus? Ražošana, cenas un noiets 1
2 dienas

Lasītākie raksti

LE
LETA
Dabā
Svētdien aizvien stipri pūtīs vējš. Rīgā – no jauna dzeltenais brīdinājums
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bijušie policijas priekšnieki skeptiski par melu detektora izmantošanu amata konkursā
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Svētdienas rītā vēja postījumu dēļ bez elektrības vēl aptuveni 700 “Sadales tīkla” klientu
8 minūtes
VE
Veselam.lv
Veselam
Bērnu slimnīcā veic sarežģītu operāciju pacientam ar kustību traucējumiem
2 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
VIDEO. Girgensons gūst Latvijas hokejistu ātrākos vārtus NHL
4 stundas