Laukos
Politika

Baltijas lauksaimnieki jaunajiem ES vadītājiem pieprasa taisnīgu tiešmaksājumu sadali0

Foyto: Edijs Pālens / LETA

Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas nosūtījušas atklātu vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam, Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Deividam Sasoli ar aicinājumu nodrošināt taisnīgu tiešo maksājumu sadali saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda – sākoties Eiropas līderu jaunajām pilnvarām, nevalstiskās organizācijas vēlas atgādināt par svarīgiem jautājumiem, kuriem joprojām nav rasts atbilstošs risinājums.

“Pirms Eiropadomes sanāksmes, kas notiks 12. decembrī un diskusijām par ES daudzgadu budžetu 2021-2027 gribam uzsvērt, ka kopš pievienošanās ES 2004. gadā lauksaimnieki no visām trim Baltijas valstīm ir saņēmuši zemāko tiešā atbalsta līmeni, salīdzinot ar citām dalībvalstīm. Pašlaik tikai 54–60% no Eiropas vidējā līmeņa. Turklāt ražošanas izmaksas ir daudz augstākas nekā vidēji ES – attiecīgi 129% (Igaunijā), 112% (Lietuvā) un 113% (Latvijā). Esam noraizējušies arī par aizvien pieaugošo uzsvaru uz vides prasībām, kas varētu radīt vēl lielāku slogu nozarei,: akcentē Dzelzkalēja-Burmistre.

Lauksaimnieku aktivitātes neapstāsies tikai ar vēstules nosūtīšanu. Jau rīt Lietuvā lauksaimnieki piedalīsies “Trīs jūru reģionu lauksaimnieku organizāciju vadītāju sanāksmē”, kur diskutēs par turpmāko darbības stratēģiju attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku.

Nākamās nedēļas sākumā visu Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadītāji tiksies ar savu valstu vadītājiem. Tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu paredzēta otrdien, 10.decembrī.

Vēstuli Eiropas Savienības līderiem no Latvijas parakstīja biedrības “Zemnieku saeima”, “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas”, “Latvijas Zemnieku federācijas”, “Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas” un “Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes” vadība.

Jau ziņots, ka 2013. gada februāra sākumā Eiropadome vienbalsīgi vienojās, ka līdz 2020. gadam visām dalībvalstīm būtu jāsasniedz tiešmaksājumu līmenis vismaz 196 eiro par hektāru, tomēr Baltijas lauksaimniekiem šis rādītājs 2020. gadā būs tikai aptuveni 176 eiro.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Vai Latvijai draud alkohola “akcīzes karš” arī ar Lietuvu?
1 diena
LE
LETA
Laukos
Kūdras izstrādātājas “Pindstrup Latvia” apgrozījums pagājušajā finanšu gadā pieauga par 2,4%
1 diena
MG
Mārīte Gailīte
Laukos
Vai zemeņu raža ir programmējama? Agronoma ieteikumi profesionālai stādu audzēšanai
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
“Muzeja lielākais izaicinājums ir mainīt cilvēkus”. INTERVIJA ar Solvitu Vību
Intervija 2 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Aprūpes centrā “Kalkūni” atklāj seksuālu uzmākšanos nepilngadīgai klientei
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Francijā apstiprināti Eiropā pirmie saslimšanas gadījumi ar jauno koronavīrusu
2 stundas
LA
LA.LV
Sports
Dukuri Kēnigszē trasē netiek pieciniekā
5 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Pie slēgtā Brasas cietuma notikusi ķīmisko vielu noplūde: cietis ugunsdzēsējs
1 stunda