Laukos
Politika

DAP: Zosu atbaidīšanai no sējumiem papildu atļaujas netiks izsniegtas0

Foto: Linda Dombrovska

Jaunu atļauju izsniegšana putnu atbaidīšanai no sējumiem ar šaušanas metodi var radīt negatīvas sekas gan migrējošo un ligzdojošo zosu populācijai, gan var dot iemeslu Eiropas Komisijai sākt pārkāpumu procedūru pret Latviju par Putnu direktīvas neievērošanu, līdz ar to Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atļauju izsniegšanu zosu limitētai ieguvei neplāno palielināt.

Kā informē DAP pārstāvji, turklāt sējumu pasargāšanai no migrējošajiem putniem atbaidīšana ar šaušanas metodi nav vienīgā iespēja.

DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode atgādina, ka šogad pirmo reizi zemnieku saimniecībām izsniegtas atļaujas zosu limitētai ieguvei – kopumā to varēs darīt 140 saimniecības, iegūstot 1000 zosis.

Atļaujas izsniegtas nolūkā novērst būtiskus zaudējumus augkopībā, bet tikai tādos gadījumos, ja nav iespējamas citas alternatīvas un tas nekaitē zosu populāciju labvēlīgai aizsardzībai.

Atbilstoši LU Bioloģijas institūta viedoklim, pavasara migrāciju laikā ir pieļaujama tikai sējas zoss, baltpieres zoss un Kanādas zoss indivīdu ieguve.

Analizējot iepriekšējo gadu datus, redzams, ka migrējošās zosis lielākos zaudējumus ir radījušas graudaugu, pupu un zirņu sējumos. Līdz ar to, piemērojot izņēmumu, zosu ieguve un atbaidīšana ir pieļaujama tikai lauksaimniecības zemēs, kurās tiek audzēti šie kultūraugi.

“Līdz 23.martam esam saņēmuši jau 350 lauksaimnieku pieteikumus zosu atbaidīšanai no sējumiem. Lielākoties katrs prasa atļauju 20 indivīdu ieguvei. Rezultātā jau tagad ir pieprasīta atļauja 7000 indivīdu ieguvei, kas septiņas reizes pārsniedz pieļaujamo normu,” informē G.Strode.

Lai pieļaujamās normas ietvaros ļautu darbību efektīvi veikt pēc iespējas vairāk saimniecībām tās tika dalītas grupās pēc migrējošo putnu apdraudēto sējumu platībām. Līdz ar to saimniecībām , kuras saņēmušas DAP atļauju, un kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts iegūt ne vairāk kā pieca zosis, savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā 10 zosis.

Visi iesniegumi tiek skatīti saņemšanas kārtībā. Daļai saimniecību atļaujas limitētai zosu ieguvei tiek atteiktas: pirmkārt, saimniecības atrašanās dēļ īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, otrkārt, pārsniedzot valstī noteikto iegūstamo indivīdu apjomu (kopā 1000 putnu).

Izsniegtās atļaujas nosacījumi paredz, ka zosu atbaidīšana ar limitētu putnu ieguvi noris saskaņā ar medību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Papildu tam jāievēro īpaši nosacījumi, proti, pirms zosu letālās atbaidīšanas medniekiem jāreģistrējas, aizpildot īsu tiešsaistes anketu, savukārt pēc zoss nomedīšanas jānosūta īsziņa uz tālruni 27775667, kā arī jāaizpilda tiešsaistes atskaite par darbības veikšanu.

Skaidrojot biedrības “Zemnieku saeima” izplatīto informāciju, ka “atšķirībā no citām ES valstīm, Latvijā migrējošo gājputnu medības pavasarī ir aizliegtas”, DAP norāda, ka informācija nav precīza, jo visām dalībvalstīm ir saistoša Putnu direktīva, kas aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī. Vienlaikus likumdošanā ir paredzēta kārtība, kādā izņēmuma gadījumā var tikt izsniegtas speciālas atļaujas atsevišķu putnu indivīdu ieguvei, lai novērstu kaitējumu lauksaimniecībai.

Saistītie raksti

Pēc speciālistu domām migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi tāpēc, ka būtiski palielinājušās tauriņziežu sējumu platības, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem, turklāt paplašinājušās vienlaidu lauku platības, kā arī ir palielinājušās vairāku zosu sugu populācijas.

Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs, migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama, skaidro DAP.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Laukos
VIDEO. Samilzis konflikts starp biškopjiem un rapšu lauku īpašniekiem: bites tika nogalinātas un sabrauktas ar traktora riepām 1
2 dienas
LE
LETA/BNS
Laukos
Igaunijā vidējā jēlpiena iepirkuma cena šogad aprīlī bija 303,49 eiro par tonnu 2
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas cer plašāk iesaistīt nozarei būtisku lēmumu pieņemšanā
3 dienas

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Interesantās un spraigās diskusijās vienojas par Covid-19 pārvarēšanai nepieciešamajiem miljardiem 1
8 stundas
LE
LETA
Veselam
Pacientu līdzmaksājumu nodrošināšanai un infrastruktūrai plāno ieguldīt 120 miljonus eiro
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Panorāmas ratu Pārdaugavā būvēs uzņēmums, kas nav veicis nekādu saimniecisko darbību
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Facebook” publicēts rosinājums nošaut Valsts prezidentu Levitu “sapurina” drošības iestādes 10
8 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Izvērtējot situāciju Latvijā, atkārtoti aicina atlikt novadu reformas virzību 1
7 stundas