Laukos
Politika

Ik sezonu – 400 beigti roņi. Kā risināt zvejnieku un dzīvnieku konfliktu?0

Foto: Timurs Subhankulovs

Dabas skaitīšanas laikā iegūtie dati par roņiem ļaus jau 2020. gadā zvejniekiem pretendēt uz kompensācijām par roņu bojātajiem zvejas rīkiem un nozvejām.

Roņu aizsardzības plāns, tāpat kā pūču plāns, pavisam drīz tiks pabeigts, nākamgad būs pieejami plāni aizsardzībai arī platausainajam sikspārnim un dzeņiem, vakar informēja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. Dabas skaitīšanas laikā eks­perti ne tikai inventarizē dabas vērtības, bet arī gatavo individuālos noteikumus īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām un izstrādā sugu aizsardzības plānus.

Aizsardzības plāni tiek izstrādāti tām sugām, par kurām Latvija uzņēmusies starptautiskas saistības vai kuras populācija Latvijā ir nozīmīga Eiropā un atrodas nelabvēlīgā stāvoklī.

 

Izskalo 400 beigtus roņus

Latvijā izstrādāti 18 sugu aizsardzības plāni. “Sugu aizsardzības plāni sniedz zināšanas un izpratni par to, cik daudz mums to ir šobrīd un kas nodrošina šo sugu pastāvēšanu. Dabas skaitīšana ietver virkni pasākumu, kas ir saistīti ar esošo dabas vērtību apzināšanu un ieteicamo aizsardzību. Pateicoties roņu plānam, tiek meklēts praktisks risinājums, kā sadzīvot ar roņu radītajiem postījumiem, kā pašvaldībām labāk utilizēt krastā izskalotos beigtos roņus un ko darīt agrā pavasarī ar roņu mazuļiem,” teica A. Svilāns.

Sugas aizsardzības plānu roņiem Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī izstrādājuši igauņi.

“Latvijā roņi līdz šim nav pētīti, jo viņiem te nav vairošanās vietu. Roņi migrē pa visu Baltijas jūru, viņi nepazīst robežas, tāpēc nevaram runāt par kādiem īpašajiem Latvijas roņiem. Taču pēdējos gados zvejnieki arvien biežāk runā par roņu sapostītajiem murdiem. Arī pašvaldības katru gadu, apsaimniekojot pludmales, spiestas domāt, kur likt izskalotos 400 roņu līķus,” zināja teikt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR vadošais pētnieks Māris Plikšs.

Beigtie roņi ir zvejnieku un dzīvnieku konflikta rezultāts – roņi iet bojā murdos, bet, tā kā ronis ir aizsargājama suga, tad zvejnieki no tiem atbrīvojas, pārmetot pāri bortam.

Šajā sezonā, piemēram, vienā pašā Carnikavas novadā pašvaldības komunālais uzņēmums utilizējis 60 beigtus pludmalē izskalotus roņus.

Dabas skaitīšanā konstatēts, ka pie mūsu krastiem baroties ik gadu nāk apmēram 3000 pelēko roņu un 500–600 pogaino roņu.

 

Izēd, saplēš murdus

“Kad roņi parādās, mēs zveju pārtraucam, lai neplēstu murdus. Neko nevar nozvejot,” sacīja Carnikavas zvejnieks Aldonis Lūkins, SIA “Leste” valdes loceklis.

Viņš piebilst, ka rudenī vairs jūrā neiet. “Mēs zvejojam upē nēģus. Arī tur mēs redzam roņus, arī tur viņi nodara postījumus. Ko dabū ciet, to ēd.” Nevar vairs salīdzināt nozveju deviņdesmitajos gados un tagad. Kādreiz pa sezonu 4–5 tonnas lašu nozvejoja, tagad labi ja 1–2 tonnas ap Jāņu laiku.

“Atražošana taču notiek, katru gadu piecas audzētavas laiž taimiņu, lašu mazuļus upēs. Bet atdeves nekādas nav. Zvejnieki savos lomos to neredz. Jūrā ronis neļauj tos mums nozvejot – viņš pirmais apēd.”

A. Lūkins bija viens no trim zvejniekiem, kurš pirms dažiem gadiem Dabas aizsardzības pārvaldē lūdza atļauju roņu medībām. Tā kā nebija zināms roņu populācijas apjoms, turklāt ronis ir aizsargājams dzīvnieks, atļauja netika dota.

“Tie nav visi roņi, kas plēš murdus. Tiek uzskatīts, ka šīs zināšanas ieguvuši vecākie roņu tēviņi, kuri pēc tam apmāca jaunos. Ja šos roņus izņemtu no populācijas, iespējams, bojājumi mazinātos,” spriež zvejnieks.

Viņš arī izmēģināja Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku izstrādāto roņu atbaidītāju. “Arī ar to mums nebija rezultāta. Nestrādāja. Kad viņš bija iekšā, tad viss bija kārtībā. Bet jāved krastā, lai uzlādētu. Kamēr krastā lādējās, tikmēr ronis iekšā murdā un saplēš. Tad murds jāved krastā, jālāpa. Beigās vētrā roņu atbaidītājam pārplēsa korpusu, iekļuva ūdens un tas nogrima.”

BIOR pētnieks M. Plikšs informēja, ka tiks izstrādāts jauns roņu atbaidītāja modelis ar nomaināmu akumulatoru, iespējams, tas zvejniekiem būs labāks palīgs.

Saistītie raksti

Nākamgad plānots arī eksperimentālā kārtā veikt roņu medības, lai pārliecinātos par to efektivitāti. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka nošauto roņu vietā nākot citi un postījumi murdiem turpinoties.

Šodien Zemkopības ministrijā paredzēts apspriest kompensāciju mehānismu par roņu radītajiem postījumiem. Kompensācijas varēs saņemt zvejnieki pēc oficiāli dokumentētās nozvejas, zivju cenām un piemērojot noteiktu koeficientu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Vai Latvijai draud alkohola “akcīzes karš” arī ar Lietuvu?
1 diena
LE
LETA
Laukos
Kūdras izstrādātājas “Pindstrup Latvia” apgrozījums pagājušajā finanšu gadā pieauga par 2,4%
1 diena
MG
Mārīte Gailīte
Laukos
Vai zemeņu raža ir programmējama? Agronoma ieteikumi profesionālai stādu audzēšanai
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
“Muzeja lielākais izaicinājums ir mainīt cilvēkus”. INTERVIJA ar Solvitu Vību
Intervija 1 stunda
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Aprūpes centrā “Kalkūni” atklāj seksuālu uzmākšanos nepilngadīgai klientei
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Francijā apstiprināti Eiropā pirmie saslimšanas gadījumi ar jauno koronavīrusu
1 stunda
LA
LA.LV
Sports
Dukuri Kēnigszē trasē netiek pieciniekā
4 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Pie slēgtā Brasas cietuma notikusi ķīmisko vielu noplūde: cietis ugunsdzēsējs
54 minūtes