Laukos
Politika

Kalniete: Vai Latvijas tiešmaksājumi lauksaimniecībā pieaugs par 4,7%3

Foto:Evija Trifanova/LETA

Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projekta 2021.gadam līdz 2027.gadam priekšlikumā Eiropas Komisija (EK) paredzējusi Latvijai 4,7% tiešmaksājumu paaugstinājumu, aģentūrai LETA pastāstīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Sandra Kalniete (V).

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre iepriekš aģentūrai LETA pauda vērtējumu, ka pēc atgriešanās no vasaras pārtraukuma EP visu trīs ar Kopējo lauksaimniecības politiku saistīto regulu attīstība nenotiek tik strauji, kā varēja vēlēties.

Eiroparlamentāriete Kalniete atzīst, ka “Zemnieku saeimas” pārstāves novērojums bijis pareizs – EP ievēlēta vairāk nekā puse jaunu deputātu, kā arī ļoti smagi noris jauno EK komisāru iztaujāšana.

Lauksaimniecības politikas reforma bremzējas

“Līdz ar to jaunās EK stāšanās pie savu pilnvaru pildīšanas ir atlikta. Tas nozīmē, ka visi svarīgie jautājumi, tajā skaitā viens no tiem, par ko iepriekšējais parlamenta sasaukums nespēja vienoties –

kopējās lauksaimniecības politikas reforma, tās principi un finansējums, faktiski stāv uz vietas,”

pavēstīja Kalniete.

EP deputāte norādīja, ka Somijas prezidentūra Eiropas Padomei ir piedāvājusi savu priekšlikumu nākamo septiņu gadu budžeta ietvaram – 1,03% līdz 1,08% no ES 27 dalībvalsts nacionālā kopienākuma (NKI). Tas ievērojami atšķiras no 1,3%, ko prasa EP, un ir mazāks nekā EK piedāvātie 1,11% no NKI. Jāņem vērā, ka līdz ar Lielbritānijas aiziešanu no ES, ja tas notiks, budžetā būs apmēram 10% kritums, atgādināja eiroparlamentāriete.

Tiešmaksājumus palielinās tikai četrām valstīm

“Stīvēšanās starp Padomi un Parlamentu būs diezgan ievērojama. Viena no jomām, kurā EP vēlas saglabāt pēc iespējas lielāku finansējumu, ir lauksaimniecība. Līdzšinējais Komisijas priekšlikuma projekts paredz, ka Latvijai paredzēts tiešmaksājumu paaugstinājums 4,7% apmērā,” informēja Kalniete.

Tāpat EP deputāte teica, ka Latvija ir viena no četrām ES dalībvalstīm, kurai tiešmaksājumus palielina, kamēr citām valstīm – pakāpeniski samazina. Kalniete gan piekrīt, ka paaugstinājums nav liels.

“Situācijā, kad ES budžeta kopsumma tik ievērojami samazinās, es šaubos, ka būs iespējams panākt vēl lielāku tiešmaksājumu palielinājumu.

Bet vismaz Latvijai tos nesamazinās, bet gan palielinās. Tā ir pozitīva zīme, un pie tā mēs esam pamatīgi piestrādājuši,” sacīja politiķe.

Kalniete, kura iepriekš strādājusi Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, pildot aizvietotājas amata pienākumus, pastāstīja, ka viņai ir izveidojušās labas darba attiecības ar Zemkopības ministrijas atašejiem.

“Ikreiz, kad tiek runāts par Latvijas lauksaimniecībai svarīgiem jautājumiem, mēs konsultējamies ar Zemkopības ministrijas atašejiem un attiecīgi arī sagatavojam un iesniedzam grozījumus. Bet šobrīd diskusijas zināmā mērā ne saturā, ne skaitļos nav pavirzījušās uz priekšu,” atzina EP deputāte.

Viņa arī pastāstīja, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas loceklis Herberts Dorfmans, kuram šis ir jau trešais mandāts, vada Eiropas Tautas partijas lauksaimniecības pozīcijas veidošanu.

“Lai nomierinātu Latvijas lauksaimniekus, gribu teikt, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas loceklis Dorfmans ir pieredzējis lauksaimnieks, ar kuru mēs kopā esam izgājuši cauri iepriekšējam kopējās lauksaimniecības politikas reformas maratonam, kas turpinājās no 2009.gada līdz 2013.gadam. Viņš ļoti labi zina, kādas ir Baltijas valstu vajadzības un reālā situācija,” norādīja Kalniete.

Daudzgadu budžeta pieņemšana varētu iestrēgt

Vaicāta, vai pieļauj, ka daudzgadu budžetu, kuram jāstājas spēkā 2021.gadā, varētu nepieņemt līdz pat 2020.gada rudenim, Kalniete šādu iespēju nenoliedza.

“Manuprāt, tā varētu notikt.

Cīņas būs ļoti asas.
Saistītie raksti

Šoreiz tās būs skarbākas, nekā iepriekšējo daudzgadu budžetu pieņemot, lai gan dalībvalstu grupēšanās notiek pēc līdzīgām interesēm.Cīņa notiks starp tiem, kas ir lielākie iemaksu veicēji ES budžetā, un tām valstīm, kurām kohēzija un atbalsts lauksaimniecībā ir ļoti svarīgs, lai celtu kopējo ekonomiskās attīstības līmeni,” teica Kalniete.

Eiroparlamentāriete skaidroja, ka šoreiz situācija būs skarbāka gan tāpēc, ka no ES aiziet Lielbritānija, gan tāpēc, ka jaunajam ES daudzgadu budžeta priekšlikumam ir citas skaidri izteiktas prioritātes, kas prasa lielas investīcijas.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AT
Agro Tops
Laukos
Baltkrievi demonstrē jaunāko ‘MTZ’ traktoru ar jaudu līdz 150 Zs
11 stundas
LE
LETA
Laukos
LVM: Sala trūkums ieviesis būtiskas korekcijas mežizstrādes darbos
12 stundas
AT
Agro Tops
Laukos
Padoms lopkopim. pH – svarīgs liellopu gaļas kvalitātes rādītājs
12 stundas

Lasītākie raksti

AK
Atis Klimovičs
Pasaulē
Gaidāms politiski karsts pavasaris. Ata Klimoviča reportāža no Gruzijas
Speciālreportāža 3 stundas
FG
Franks Gordons
Pasaulē
Franks Gordons: Kā pirmajai “iedzēla” Latvijai
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānija pēdējo reizi piedalās ES augsta līmeņa sanāksmē
1 stunda
SK
Skaties.lv
Latvijā
Uzņēmēja no Latvijas tīra birojus Gērnsijā 1
1 stunda
LA
LA.LV
Sports
FOTO, VIDEO: Rīgas “Dinamo” kapteiņa Dārziņa jubilejā 11. reizi sezonā paliek “sausā”
1 stunda