Laukos
Graudkopība

Lauksaimnieki aicina ļaut apstiprināt visus pieteikumus zosu atbaidīšanai no sējumiem, tās nošaujot0


Zosis uz ziemāju laukiem Kurzemes pusē.
Zosis uz ziemāju laukiem Kurzemes pusē.
Foto: Rudīte Bērziņa

Latvijas lauksaimnieki aicina atbildīgās ministrijas veikt izmaiņas likumdošanas aktos, ļaujot Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) apstiprināt nevis daļu, bet gan pilnīgi visus iesniegtos pieteikumus zosu atbaidīšanai no sējumiem ar letālo metodi jeb šo putnu nošaušanu, aģentūru LETA informēja biedrībā “Zemnieku saeima”.

Biedrībā vērsa uzmanību, ka lielākajā daļā Latvijas notiek intensīva gājputnu migrācija un šogad tas sakrīt ar bezsniega periodu, tādēļ zosis izmantos pieejamo barības bāzi un sējumos uzturēsies ilgāk.

Migrējušie putni rada neatgriezeniskus postījumus pat 100% apmērā un zaudējumi par gājputnu nodarītajiem postījumiem ir būtiski – no 300 līdz 500 eiro par hektāru.

Vislielākos postījumus graudaugu, zirņu un pupu sējumiem pēdējos gados nodara tieši zosis. Patiesie zosu nodarītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir mērāmi vairākos miljonos eiro, apgalvo “Zemnieku saeima”.

“2017.gadā lauksaimniekiem nācās piedzīvot lietavu un plūdu radītos zaudējumus. 2018.gadā daudzviet Latvijā piemeklēja postošs sausums. Zosu postījumi ir kārtējais izaicinājums, pret kuru lauksaimnieki ir bezspēcīgi, jo zosu atbaidīšana ar ierastajām metodēm nav efektīva. Atšķirībā no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā migrējošo gājputnu medības pavasarī ir aizliegtas,” norāda biedrībā.

“Zemnieku saeimā” arī vērš uzmanību, ka Latvijā pagaidām esošā prakse cīņai ar zosīm ir kompensācijas par migrējošo putnu nodarītajiem postījumiem ar nosacījumu, ka ir veikti preventīvie pasākumi jeb atbaidīšana.

Tomēr pastāv kompensāciju apjoma ierobežojumi “De minimis”, kas paredz ne vairāk par 25 000 eiro vienai saimniecībai trīs gadu laikā – finansējums tiek likts vienā grozā ar citām kompensācijām un reāli zaudējumus nespēj nosegt.

“Pērn no DAP un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) saņēmām solījumu, ka, ja finansējums pietrūks, DAP un VARAM vērsīsies valdībā pēc papildu finansējuma pieprasījuma, tomēr valdība šo jautājumu vēl nav skatījusi. Joprojām par 2019.gadā nodarītajiem postījumiem, ko lauksaimnieki pieteica DAP un kas tika aprēķināti, liela daļa lauksaimnieku vēl nav saņēmuši kompensācijas,” atgādina biedrībā.

Putni jau migrē

LPKS “Barkavas arodi” izpilddirektors Alberts Gailums vērsa uzmanību, ka pirmie migrējošie putni Barkavas pusē parādījās jau pirms trim nedēļām, un ar katru dienu uz ziemāju sējumiem tie ierodas arvien vairāk.

Līdz šim migrējošo putnu atbiedēšanai uz sējumiem likti karogi, izmantoti agro-lāzeri un biedēšana ar trokšņiem, taču ilgtermiņā tie nav efektīvi paņēmieni, jo putni uz īsu brīdi pārlido uz kaimiņu lauku.

Zemnieku saimniecības “Pīlādži” saimnieks Edgars Putra informēja, ka arī Kurzemes pusē, Durbes novadā, zosis baros ar aptuveni 1000 indivīdu sāka pulcēties jau pirms divām nedēļām.

Lai cīnītos pret migrējošiem putniem, saimniecība sējumu platībās lika putnubiedēkļus, bet tie efektīvi darbojās tikai pirmās divas dienas. Pēc putnu postījumiem sējumu potenciālā raža ir tuvu nullei, kas ir reāli zaudējumi lauksaimniekiem.

“Pamatots ir lauksaimnieku satraukums par DAP kavēšanos ar atļauju izsniegšanu un kompensāciju maksāšanu. Kaut arī esam starp tām saimniecībām, kuras saņēma DAP atļauju zosu letālajai atbaidīšanai, noteiktais desmit indivīdu limits ir pārāk mazs.

Tomēr izbrīnu vairāk izraisa tas, ka zosu atbaidīšanu mums atļauj tikai daļā no pieteiktajām platībām, bet tā nav atļauta tieši ziemas kviešu sējumos, kuros zosu koncentrācija ir vislielākā.

Tāpēc ir jautājums, pēc kādiem kritērijiem DAP šo atļauju ir izsniegusi. Uzskatu, ka svarīgi ir izvēlēties – ļaut zosu letālo atbaidīšanu vai pilnvērtīgi kompensēt sējumu platību zaudējumus,” pauda Putra.

Zemnieku saimniecības “Lojas” saimnieks Mareks Bērziņš informēja, ka situācija Ziemeļvidzemē, Mazsalacas novadā, ar migrējošām zosīm pagaidām vēl ir “ciešama”. Zosu koncentrācija uz laukiem nav pārāk liela, lai radītu būtisku kaitējumu sējumu platībām, bet viss var mainīties, sacīja Bērziņš.

Uz laukiem ir novēroti arī ziemeļu gulbji, kuri nemaina atrašanās vietas un kuri atlidojuši divas nedēļas ātrāk un pulcējās neraksturīgi lielos baros. Vietās, kur ilgstoši uzturas šādi migrējošo putnu bari, sējumi tiekot praktiski iznīcināti.

Pēc Bērziņa teiktā, lauksaimniekiem ir nesaprotama DAP attieksme par solītajām zosu letālās atbaidīšanas atļaujām, jo pašreiz no iesniegtajiem 400 iesniegumiem apstiprināti ir vien 140.

“Pie atļaujām tikušas tikai tās saimniecības, kuras pirmās iesniedza iesniegumus, bet pārējām lauki paliks neaizsargāti. Arī termiņi, kādos DAP izsniedza šīs atļaujas, bija pārāk ilgi, lai varētu operatīvi kaut ko vērst uz labo pusi. Pašreiz jautājumu ir vairāk nekā atbilžu,” vērsa uzmanību Bērziņš.

Putniem ir atmiņa

“Zemnieku saeimā” informēja, ka biedrība savas kompetences robežās ir izvērtējusi iespējamos pasākumus zosu nodarīto zaudējumu mazināšanai augkopībā un uzskata, ka esošie preventīvie pasākumi ir neefektīvi pret zosu atbaidīšanu no sējumiem.

Komplektā ar putnu spēju atcerēties “bīstamās vietas”, letālā atbaidīšana jeb nošaušana ir efektīvākais risinājums postījumu mazināšanai.

Šāds risinājums nenodarītu kaitējumu zosu populācijai, jo letālās atbaidīšanas apjomi nebūtu lieli – putni pēc pirmā šāviena tiktu izbaidīti, pamestu lauku un nākotnē no konkrētajām vietām izvairītos. Rezultātā būtu sasniegts maksimāls efekts pie minimāliem populācijas zaudējumiem, uzskata zemniekus pārstāvošā organizācija.

Saistītie raksti

Jau ziņots, ka Latvijā saimniecībās, kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts nošaut ne vairāk par piecām zosīm, savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, atļauts iegūt ne vairāk par desmit zosīm.

Zosu atbiedēšana ar limitētu putnu ieguvi noris saskaņā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un ievērojot īpašus nosacījumus, piemēram, pirms zosu letālās atbaidīšanas medniekiem jāreģistrējas, aizpildot īsu tiešsaistes anketu, savukārt pēc zoss nomedīšanas jānosūta īsziņa uz tālruņa numuru 27 775 667, kā arī jāsniedz tiešsaistes atskaite par darbības veikšanu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Sākta diskusija par Latvijā ražotās pārtikas produkcijas īpatsvara palielināšanu veikalos
20 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Laukos dzīvot – ne tikai “forši”, bet arī droši
23 stundas
LE
LETA
Laukos
Biedrība: Pērn Latvijā siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju audzis līdz 21 kilogramam
1 diena

Lasītākie

Uldis Šmits
Pasaulē
“Zaļo joslu” Šengena: Robežpunktos jālaiž cauri ne tikai kravas, bet arī viesstrādnieki
52 minūtes
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Kovidmuļķi un kovidnoziedznieki
41 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
NVA direktore: 98% gadījumu atlaišanas plānotas Rīgā un Pierīgas reģionā
22 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
ASV diennaktī reģistrēti 1169 jauni Covid-19 upuri – jauns pasaules rekords
1 stunda
LA
LA.LV
Ekonomika
Tirgotājiem nepietiek naudas drošības pasākumiem
15 minūtes