Laukos
Politika

Lauksaimnieki aicinās Kariņu Eiropadomē aizstāvēt vienlīdzīgo finansējuma sadali Eiropā0

Foto: Edijs Pālens/LETA

Lauksaimniecības organizācijas otrdien tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) aicinās premjeru Eiropadomē aizstāvēt vienlīdzīgo finansējuma sadali Eiropā, informēja “Zemnieku saeimas” pārstāvji.

Plānots, ka Kariņš otrdien plkst.16 tiksies ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, “Zemnieku saeimas”, Latvijas Zemnieku federācijas un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvjiem.

“Zemnieku saeimā” skaidroja, ka tikšanā mērķis ir pirms Eiropadomes sanāksmes, kas notiks 12.decembrī Briselē, atgādināt par Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvēšanu – godīgu finansējumu Latvijas lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā.

“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka šajās dienās ar attiecīgās valsts vadītāju tiksimies ne tikai Latvijas lauksaimnieku organizācijas, bet arī lauksaimnieki Igaunijā un Lietuvā. Baltijas valstu lauksaimnieku kopīgais mērķis ir atgādināt valsts vadītājiem par nevienlīdzīgo finansējuma sadali starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un aicināt intereses pārstāvēt Eiropadomes sanāksmē.

“Ministru prezidentam nodosim arī pagājušā nedēļā sagatavoto vēstuli ES vadītājiem un dāvināsim maizes klaipu, simboliski nogriežot ceturtdaļu no tā. Maizes klaips simbolizē ES atbalstu – maize, no kuras jāpārtiek lauksaimniekiem. Katras valsts lauksaimnieki saņem atbalstu, bet mēs, Baltijas valstu lauksaimnieki, salīdzinot ar ES vidējo lauksaimnieku, kurš saņem pilnu maizes klaipu, saņemam tikai trīs ceturtdaļas maizes,” klāstīja “Zemnieku saeimas” pārstāve.

Pagājušā nedēļā Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadītāji nosūtīja atklātu vēstuli ES vadītājiem ar atgādinājumu, ka joprojām nav rastas atbildes uz lauksaimniekiem svarīgiem jautājumiem. “Zemnieku saeimā” norādīja – kopš Latvijas pievienošanās ES 2004.gadā lauksaimnieki no visām trim Baltijas valstīm ir saņēmuši zemāko tiešā atbalsta līmeni, salīdzinot ar citām dalībvalstīm. Pašlaik tikai 54-60% no Eiropas vidējā līmeņa. Tomēr ražošanas izmaksas ir augstākas nekā vidēji ES – attiecīgi 129% Igaunijā, 112% – Lietuvā un 113% – Latvijā.

Pirms septiņiem gadiem, 2013.gada februāra sākumā Eiropadome vienbalsīgi vienojās, ka vēlākais līdz 2020.gadam visām dalībvalstīm būtu jāsasniedz tiešmaksājumu līmenis vismaz 196 eiro par hektāru. “Zemnieku saeimā” atzina, ka solījums nav izpildīts un Baltijas lauksaimnieku līmenis 2020.gadā būs aptuveni 176 eiro.

“Pieaugot sabiedrības spiedienam, lauksaimniekiem ir nepieciešams izvēlēties jaunas un bieži vien dārgas klimatam draudzīgākas lauksaimniecības metodes. Šīs investīcijas nevar veikt bez spēcīga finansējuma lauku attīstībai, kuru pašreizējā Eiropas Komisijas piedāvājumā diemžēl neredzam,” piebilda Dzelzkalēja-Burmistre.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Sandra Kalniete (V) iepriekš aģentūrai LETA stāstīja, ka ES daudzgadu budžeta projekta 2021.gadam līdz 2027.gadam priekšlikumā Eiropas Komisija (EK) paredzējusi Latvijai 4,7% tiešmaksājumu paaugstinājumu.

EP deputāte norādīja, ka Somijas prezidentūra Eiropas Padomei ir piedāvājusi savu priekšlikumu nākamo septiņu gadu budžeta ietvaram – 1,03% līdz 1,08% no ES 27 dalībvalsts nacionālā kopienākuma (NKI), ka būtiski atšķiras no 1,3%, ko prasa EP, un ir mazāks nekā EK piedāvātie 1,11% no NKI. Tostarp jāņem vērā, ka līdz ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, ja tas notiks, budžetā būs apmēram 10% kritums.

“Stīvēšanās starp Padomi un Parlamentu būs diezgan ievērojama. Viena no jomām, kurā EP vēlas saglabāt pēc iespējas lielāku finansējumu, ir lauksaimniecība. Līdzšinējais Komisijas priekšlikuma projekts paredz, ka Latvijai paredzēts tiešmaksājumu paaugstinājums 4,7% apmērā,” informēja Kalniete.

Tāpat EP deputāte teica, ka Latvija ir viena no četrām ES dalībvalstīm, kurai tiešmaksājumus palielina, kamēr citām valstīm – pakāpeniski samazina. Kalniete gan piekrīt, ka paaugstinājums nav liels.

“Situācijā, kad ES budžeta kopsumma tik ievērojami samazinās, es šaubos, ka būs iespējams panākt vēl lielāku tiešmaksājumu palielinājumu, bet vismaz Latvijai tos nesamazinās, bet gan palielinās. Tā ir pozitīva zīme, un pie tā mēs esam pamatīgi piestrādājuši,” sacīja politiķe.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Vai Latvijai draud alkohola “akcīzes karš” arī ar Lietuvu?
1 diena
LE
LETA
Laukos
Kūdras izstrādātājas “Pindstrup Latvia” apgrozījums pagājušajā finanšu gadā pieauga par 2,4%
1 diena
MG
Mārīte Gailīte
Laukos
Vai zemeņu raža ir programmējama? Agronoma ieteikumi profesionālai stādu audzēšanai
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
“Muzeja lielākais izaicinājums ir mainīt cilvēkus”. INTERVIJA ar Solvitu Vību
Intervija 3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Aprūpes centrā “Kalkūni” atklāj seksuālu uzmākšanos nepilngadīgai klientei
3 stundas
LE
LETA
Veselam
Francijā apstiprināti Eiropā pirmie saslimšanas gadījumi ar jauno koronavīrusu
2 stundas
LA
LA.LV
Sports
Dukuri Kēnigszē trasē netiek pieciniekā
6 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Pie slēgtā Brasas cietuma notikusi ķīmisko vielu noplūde: cietis ugunsdzēsējs
2 stundas