Laukos
Piensaimniecība

Padoms lopkopim. Grūsnības norise govīm septītajā mēnesī0

Foto: Valdis Semjonovs

Guna Ringa-Karahona, LLU VMF doktorante, veterinārārste

Saistībā ar iepriekšējo – sesto – grūsnības mēnesi atcerēsimies, ka šajā laikā grūsnās dzemdes priekšgals jau sasniedz kuņģa kameras, sākot radīt nelielu spiedienu uz vēdera dobuma orgāniem. Grūsnās dzemdes apjoms izspīlē vēdera labo sienu, tādējādi grūsnību iespējams noteikt ārēji vizuāli (jāatceras, ka palielināts vēdera apjoms vien nav pietiekami drošs grūsnības rādītājs).

Augļa kustības sevišķi redzamas, veicot nagu apgriešanu grūsnajam dzīvniekam, kad tas fiksēts stellēs. Augļa atsevišķas ķermeņa daļas kļūst apmatotas, bet ķermenis pats vēl ir kails. Āda ieguvusi tumšāku pigmentāciju vietās, kur apmatojums būs tumšs. Telītēm veidojas pupi, attīstās pupu cisternu un piena dziedzeru cisternu kanāliņi.

Turpinājumā par izmaiņām mātes un augļa organismā septītajā grūsnības mēnesī jeb sākoties pēdējam grūsnības trimestrim.

Izmaiņas mātes organismā

Septiņos grūsnības mēnešos dzemde, lai arī guļ vēdera dobuma dziļumā, pieaugošo augļa izmēru dēļ sāk celties uz augšu. Tādējādi dzemdes kakls, kas, sākot ar ceturto grūsnības mēnesi, grūsnās dzemdes svara dēļ bija nospriegots, tagad ir vaļīgāks un, veicot rektālo izmeklēšanu, ir viegli kustināms. Veicot rektālo izmeklēšanu, ir vieglāk sataustāmi kustīgi augļa locekļi, galviņa. Dzemdes sienā esošie karunkuli sasniedz ap 8 cm diametrā jeb aptuveni vistas olas izmēru.

Dzemde pieaugošā izmēra dēļ sāk radīt aizvien lielāku spiedienu uz vēdera dobuma orgāniem, tāpēc dzīvniekiem biežāk notiek defekācija un urinācija. Palielinās augļa vajadzība pēc barības vielām, un, ja grūsnais dzīvnieks ar barību neuzņem visu nepieciešamo, tā organismā sākas intensīvāka vielu noārdīšana, grūsnie dzīvnieki novājē. Palielinās arī augļa vajadzība pēc skābekļa, un, tā kā vēdera dobuma orgāni rada spiedienu uz krūšu kurvi, grūsnajam dzīvniekam mainās elpošanas dziļums un frekvence – elpošana kļūst seklāka un biežāka.

Novēro izmaiņas grūsno dzīvnieku uzvedībā – tie kļūst lēnāki, uzmanīgāki un piesardzīgāki kustībās. No ārēji redzamām pazīmēm šajā laikā ir aizvien pieaugošais vēdera apjoms, telēm arī acīmredzami palielinās piena dziedzeri, tie kļūst aizvien stingrāki.

Sākot no septiņiem grūsnības mēnešiem, izmainās hormonu sekrēcija grūsnā dzīvnieka organismā. Līdz šim grūsnības saglabātājhormona progesterona avots bija olnīcā esošais dzeltenais ķermenis, un, ja tā funkcijas tika traucētas (piemēram, lietojot medikamentus, kas izraisa dzeltenā ķermeņa noārdīšanos), tas rezultējās ar abortu. Šajā periodā progesteronu ražo arī placentas šūnas, tāpēc grūsnības saglabāšana vairs nav atkarīga no olnīcas dzeltenā ķermeņa.

Tiesa gan, placenta progesteronu ražo ierobežotā daudzumā un ierobežotu laiku – līdz aptuveni 265 grūsnības dienām. Runājot par citu placentas ražotu hormonu – placentas laktogēnu –, jāteic, ka tā līmenis palielinās pēc 200 grūsnības dienām un saglabājas augsts līdz pat dzemdībām. Placentas laktogēns, kā tika minēts aprakstā par ceturto grūsnības mēnesi, ir hormons, kas nodrošina gan augļa augšanu, gan grūsnā dzīvnieka piena dziedzeru attīstību.

Izmaiņas augļa organismā

Septiņos grūsnības mēnešos augļa ķermeņa garums ir aptuveni 70 centimetru, masa 8–15 kilogramu. Augļūdeņu tilpums aptuveni 8 litri. Augļa ķermenis pakāpeniski kļūst apmatots – īsi mati ir uz muguras, sāniem, astes un kājām. Šajā laikā dažādu faktoru dēļ (dzīvnieka šķirne, mātes individuālās īpatnības, ģenētika, labturība, ēdināšana) augļa izmērs var ievērojami variēt, tāpēc par drošāku augļa vecuma rādītāju uzskatāma tā apmatojuma izveidošanās pakāpe.

Auglim šajā grūsnības posmā ir visu orgānu aizmetņi, notiek to augšana. Tā kā visu nepieciešamo (barības vielas, skābekli) auglis saņem caur placentu, daži orgāni darbojas nepilnīgi (gremošanas) vai nedarbojas nemaz (plaušas). Lai arī nepilnīgi, tomēr gremošanas orgāni darbojas, un, auglim izdarot rīšanas kustības, tā kuņģītī nonāk augļūdeņi, kas tiek sagremoti. No tiem veidojas mekonijs jeb zarnu piķis, kas sakrājas augļa zarnās. Tas ir biezas konsistences, jo liela daļa ūdeņu augļa organismā uzsūcas un norītais saturs sabiezē. Augļa aknas nedaudz izdala žulti, kas mekoniju iekrāso tumšu – brūngani vai zaļgani melnu. Tā kā auglis norij tos augļūdeņus, kuros pats atrodas, tie satur matus, mati nesagremojas, tos arī konstatē mekonijā.

Aborta gadījumā augļa kuņģī atrod arī patogēnos mikroorganismus, kas var būt izraisījuši abortu. Mikroorganismi, kas ir šķērsojuši placentāro barjeru un nonākuši augļūdeņos, attiecīgi būs arī atrodami augļa kuņģī. Tāpēc, izmeklējot vēlīnu abortu cēloņus, var uz laboratoriju nesūtīt veselu augli, bet tikai tā kuņģi vai iekšējos orgānus (piemēram, liesu).

Iekšējos orgānos abortu izraisošie mikroorganismi būs sastopami, ja tie auglī nonākuši caur nabas saites asinsriti. Augļa plaušas pietiekamas skābekļa apgādes gadījumā ir saplakušas, nedarbojas, jo gāzu apmaiņa notiek placentā. Ja augļa organismā veidojas paaugstināta ogļskābās gāzes koncentrācija (auglis smok), tā plaušas ieplešas un notiek augļūdeņu ieelpošana. Citādi gāzu apmaiņas intensitāte augļa organismā tiek regulēta ar sirdsdarbību, proti, ja nepieciešams lielāks skābekļa daudzums, augļa sirdsdarbība paātrinās, tādējādi notiek intensīvāka ar skābekli bagātāko asiņu piegāde.

Nedaudz darbojas augļa nieres, bet vielmaiņas galaproduktu izvadīšana galvenokārt notiek caur placentāro asinsriti un mātes nierēm.

Saistītie raksti

Auglis ir kustīgs, personīgā pieredze rāda, ka šajā laikā tas aktīvi reaģē uz rektālo izmeklēšanu, vai nu atvelkot locekļus, kam jūt pieskārienu, vai, pasitot pretī pierīti, tiklīdz to pašūpo.

Kas var apdraudēt grūsnības tālāko norisi?

Šajā laikā, kad auglis jau tiktāl attīstījies, bet vēl nav patstāvīgi dzīvotspējīgs, grūsnības tālāko norisi apdraud jau iepriekšējās reizēs minētie abortus izraisošie faktori, tāpat atsevišķu medikamentu lietojums. Noteikti nav vēlamas nopietnas ķirurģiskas manipulācijas (piemēram, atragošana), grūsnie dzīvnieki jāsargā no traumām, ar tiem jāapietas mierīgi. Jānodrošina pietiekama atpūta ērtās guļvietās (lai ir ērti piecelties, apgulties) un drošas pastaigas. Jāatceras, ka grūsnības beigās dzīvnieka svars ievērojami palielinās, bet naga zoles laukums paliek tāds pats kā negrūsnam dzīvniekam, tāpēc slodze uz katru naga kvadrātcentimetru palielinās. Šā iemesla dēļ jau laikus jāparūpējas, lai dzīvnieku nagi būtu veseli.

Turpinājumu lasiet Agro Topa februāra numurā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Sākta diskusija par Latvijā ražotās pārtikas produkcijas īpatsvara palielināšanu veikalos
20 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Laukos dzīvot – ne tikai “forši”, bet arī droši
23 stundas
LE
LETA
Laukos
Biedrība: Pērn Latvijā siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju audzis līdz 21 kilogramam
1 diena

Lasītākie

Uldis Šmits
Pasaulē
“Zaļo joslu” Šengena: Robežpunktos jālaiž cauri ne tikai kravas, bet arī viesstrādnieki
39 minūtes
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Kovidmuļķi un kovidnoziedznieki
28 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
NVA direktore: 98% gadījumu atlaišanas plānotas Rīgā un Pierīgas reģionā
10 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Dabā
Naktī Ventspils ostā reģistrētas vēja brāzmas līdz teju 30 m/s
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
ASV diennaktī reģistrēti 1169 jauni Covid-19 upuri – jauns pasaules rekords
51 minūtes