Laukos
Graudkopība

Padoms zemniekam. Vasaras un ziemas miežu šķirņu piedāvājums šajā sezonā0

Foto: LETA

Vasaras mieži

Jumara (PPC). * Šķirnei vidēji garš veģetācijas periods, tā ir ražīga un stabila ar labu izturību pret veldrēšanos. Ieteicams sēklu kodināt, jo var inficēties ar putošo melnplauku. Izmantošana galvenokārt lopbarībai.

Saule PR (PPC). Agrīna, augi īsi. Samērā izturīga pret veldrēšanos. Piemērota vidēji intensīvai audzēšanai. Iespējama inficēšanās ar putošo melnplauku. Graudi izmantojami galvenokārt lopbarībai. Sēkla jākodina.

Rubiola (PPC). Vidēji vēlīna šķirne, izceļas ar lielu graudu tilpummasu. Augi vidēji gari. Vārpas blīvas. Šķirne izturīga pret veldrēšanos un lapu slimībām. Izmantojama lopbarībai, iespējama iesala ražošana. Piemērota audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Abava (SPC). Vidēji intensīva tipa, raža 4–4,5 t/ha, vidēji vēla, labi cero, sausumizturīga. Graudi dzelteni, rupji (1000 graudu masa 45–53 g), tilpummasa 660–730 g/l, vidēji liels proteīna daudzums graudos (10,3–13,5%), ekstraktvielas – 78–81%. Izturīga pret putošo melnplauku, vidēji izturīga pret septoriozi, rinhosporiozi un pundurrūsu, ieņēmīga pret miltrasu un brūnplankumainību. Izturība pret veldri – vidēja.

Ansis (SPC). Intensīva tipa, raža līdz 8 t/ha, vidēji vēlīna, ļoti labi cero, jutīga pret sausumu. Graudi dzelteni, rupji (1000 graudu masa 47–53 g), tilpummasa 650–730 g/l, proteīna daudzums graudos tikai 10,3–11,5%, ļoti liels ekstraktvielu daudzums (79–85%). Izturīga pret putošo melnplauku un miltrasu, vidēji izturīga pret septoriozi un pundurrūsu. Laba izturība pret veldri (īsstieb­raina, vidēji 63 cm).

Austris (SPC). Vidēji intensīva tipa, divkanšu, raža vidēji līdz 6,5 t/ha, vidēji augsta cerošanas spēja (3 līdz 4 produktīvie stiebri), augsta veldres izturība. Ļoti rupji graudi, 1000 graudu masa vidēji 52 g, tilpummasa 660–710 g/l, kopproteīns 11,6–13,5%. Vidēji izturīga pret tīklplankumainību un miltrasu, izturīga pret putošo melnplauku.

Didzis (SPC). Vidēji agrīna, divkanšu, veģetācijas periods 95–105 dienas (par 4 dienām agrīnāka nekā ‘Ansis’). Augsta veldres izturība (8,5–9 balles). Potenciālā ražība ar optimālo mēslojuma devu līdz 7,5 t/ha. Graudi rupji, 1000 graudu masa 46–53 g, tilpummasa 680–710 g/l. Kopproteīna daudzums graudos – 9,5–12,5%. Ļoti augsta vai pilnīga izturība pret miltrasu, augsta izturība pret lapu tīklplankumainību, vidēja izturība pret fuzariozi.

Jaunums! Katniss (BA). Jauna vidēji vēlīna (99 dienas) lopbarības miežu šķirne. Izceļas ar augstu ražību, labu slimību noturību. Veido rupjus graudus. Vidēji gara (ap 69 cm) ar labu veldres noturību.

Propino (BA). Vidēji agrīna (96 dienas) intensīva tipa iesala miežu šķirne ar augstu ražību un labām iesala īpašībām. Stabili ražas un tās kvalitātes rādītāji visos Latvijas reģionos. Izteikti rupji graudi un augsts rupjo graudu īpatsvars. Veido vidēji garus (ap 72 cm) augus ar spēcīgu stiebru un labu veldres noturību līdz pat ražas novākšanai. Ļoti laba izturība pret miltrasu, laba izturība pret stiebrzāļu gredzenplankumainību. Vidēji laba izturība pret miežu lapu brūnplankumainību un brūno rūsu.

Iron (BA). Vidēji agrīna (93 dienas) intensīva tipa šķirne ar augstu ražas potenciālu. Veido vidēji garus (ap 64 cm) augus ar spēcīgu, noturīgu stiebru. Pielāgoties spējīga un stabila. Ļoti labi ražas rādītāji visā Latvijas teritorijā.

Kristaps (VAKS). Iesala šķirne, arī lopbarības un pārtikas graudu ieguvei. Vidēji intensīva tipa, raža līdz 6,5 t/ha, vidēji vēlīna, augšanas periods 80–100 dienas, labi cero – veido vidēji 2,5–3,5 produktīvus stiebrus. Laba noturība pret veldri, auga garums vidēji 76 cm. Graudi dzelteni, iegareni, 1000 graudu masa 46–55 g, tilpummasa – 660 g/l, proteīna daudzums graudos 10,5–13%, ekstraktvielas 78–81%. Izturīga pret putošo melnplauku, sietveida plankumainību un rinhosporiozi, vidēji izturīga pret lapu plankumainībām un pundurrūsu. Piemērota audzēšanai labi un vidēji iekultivētās augsnēs.

Idumeja (VAKS). Agrīna, veģetācijas periods 86–93 dienas. Graudi rupji, 1000 graudu masa 50–55 g. Augi vidēji gari – 80–90 cm, vidēji izturīgi pret veldrēšanos. Kopproteīna daudzums graudos vidējs (10–13%). Samērā laba izturība pret putošo melnplauku un miežu lapu brūnsvītrainību, vidēji stipri inficējas ar lapu tīklplankumainību un miltrasu. Vidēji izturīga pret vārpu lūšanu. Piemērota audzēšanai iekultivētās velēnu podzolētās, velēnu karbonātu, smilšmāla un mālsmilts augsnēs, kur pH 5,8–7.

Gāte (VAKS). Izmantojama galvenokārt lopbarībā, arī iesala un alus ražošanai. Intensīva tipa, vidēji vēlīna – veģetācijas periods no sadīgšanas līdz pilngatavībai vidēji 92 dienas. Proteīna daudzums graudos vidēji 11,4%, 1000 graudu masa vidēji 43–48 g, graudu tilpummasa liela (730 g). Izturība pret putošo melnplauku – vāja, pret rinhosporiozi – virs vidējās, pret miežu lapu brūn­svītrainību, tīklplankumainību un miltrasu – vidēja. Izturība pret veldrēšanos un graudu sadīgšanu vārpās ļoti laba.

Rubiola (VAKS). Veidota no šķirnes ‘Rūja’ un baltkrievu līnijas, kas raksturīga ar izcilu izturību pret putošo melnplauku. Lopbarības ražošanai. Vidēji vēla (97–101 dienas), augu garums – vidēji garš, veldres noturība – laba. Vārpas blīvas. Graudi izceļas ar augstu graudu tilpummasu (665–688 g/l), labu proteīna rādītāju (12,5%). Ļoti augsta izturība pret putošo melnplauku, miltrasu un lapu tīklplankumainību. Laba izturība pret lapu brūnsvītrainību. Jutīga pret graudu sadīgšanu vārpās. Labs cerošanās koeficients. Piemērota bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Ziemas mieži

Saistītie raksti

Mercurioo (LA). Mūsdienīgs trīslīniju hibrīds ar milzīgu cerošanas potenciālu, vienlaikus nodrošinot ļoti lielu graudu skaitu katrai vārpai. Pateicoties izcilajai ziemcietībai un īpašajai atjaunošanās spējai, arī smagāka klimata reģionos stabili nodrošina augstāko ražību. Ņemot vērā milzīgo cerošanas spēju, ļoti piemērots audzēšanai augstās vietās vai arī vēlai sējai. 2015./2016. gada ziemā pārliecinoši apliecināja savu ļoti labo ziemcietību.

Lai nodrošinātu pietiekamu ūdensapgādi atsevišķiem dzinumiem, nedrīkst pārsniegt sējas blīvumu. Ir teicama intensīva stiebru stabilizēšana.

* Sēklu izplatītāji: PPC – AREI Priekuļu pētniecības centrs; SPC – AREI Stendes pētniecības centrs; VAKS – LPKS VAKS; BA – SIA Baltic Agro; LA – SIA Linas Agro; LŠS – SIA Latvijas Šķirnes sēklas

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Sākta diskusija par Latvijā ražotās pārtikas produkcijas īpatsvara palielināšanu veikalos
19 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Laukos dzīvot – ne tikai “forši”, bet arī droši
21 stundas
LE
LETA
Laukos
Biedrība: Pērn Latvijā siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju audzis līdz 21 kilogramam
22 stundas

Lasītākie

EL
Egils Līcītis
Latvijā
“Liepāja krīzei pretdarbojas no pirmās dienas.” Saruna ar pilsētas mēru Jāni Vilnīti 1
9 stundas
LE
LETA
Veselam
Sociālās aprūpes centra “Allaži” darbiniekam konstatēta saslimšana ar Covid-19
10 stundas
AK
Atis Klimovičs
Pasaulē
Atis Klimovičs: Kurš vīruss bīstamāks?
9 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Mirušo skaits koronavīrusa pandēmijā pārsniedz 50 000
8 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Pirms Latvijas-Lietuvas robežas izveidojusies 16 km gara auto rinda
11 stundas