Laukos
Politika

Pērn valsts meliorācijas sistēmu atjaunošanā ieguldīti 8, 4 miljoni eiro0

Foto no LA arhīva.

VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), turpinot ieguldīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta līdzekļus valsts nozīmes meliorācijas infrastruktūras atjaunošanā – plūdu risku mazināšana, valstij piederošo hidrotehnisko būvju atjaunošana un pārbūve, valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošana, lauksaimniecības un meža zemju meliorācija – 2019.gadā īstenojusi projektus 8,4 miljonu eiro vērtībā.

Pagājušajā gadā atjaunotas un pārbūvētas septiņas hidrobūves un valsts nozīmes ūdensnotekas atjaunotas 32,5 km garumā, tādējādi no plūdu apdraudējuma pasargājot vairāk nekā 5200 iedzīvotāju reģionos un no applūšanas aizsargājot lauku un meža zemes vairāk nekā 6600 ha platībā.

2019. gadā atjaunotie un pārbūvētie objekti:

– Rīgas HES ūdenskrātuves Ogres aizsargdambja atjaunošana;
– Auces poldera sūkņu stacijas pārbūve Jelgavas novada Līvbērzes pagastā;
– Vārpas poldera sūkņu stacijas pārbūve Jelgavas novada Līvbērzes pagastā;
– Valsts nozīmes ūdensnotekas Roja atjaunošana Talsu novada Īves, Lubes, Ārlavas un Valdgales pagastos;
– Zvidzienas poldera sūkņu stacijas pārbūve Madonas novadā  Ošupes pagastā;
– Ošas 1. poldera sūkņu stacijas pārbūve Līvānu novada Rožupes pagastā;
– Ošas 2. poldera sūkņu stacijas pārbūve Līvānu novada Rožupes pagastā.

Savukārt pašreizējā ES plānošanas perioda laikā no 2014. līdz 2019. gadam ZMNĪ atjaunojusi 13 hidrobūves un valsts nozīmes ūdensnotekas 62,6 km garumā 14,1 miljona eiro apmērā, tādējādi no plūdu draudiem pasargājot vairāk nekā 7000 iedzīvotāju reģionos un no applūšanas aizsargājot lauku un meža zemes vairāk 11 800 ha platībā.

Projekts “Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles aizsargdambja atjaunošana” ieguvis divas nozīmīgas balvas: atzinību konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2018” nominācijā “Inženierbūve – rekonstrukcija” un 2. vietu biedrības “Building Design and Construction Council”, Ekonomikas ministrija un Būvniecības valsts kontroles biroja organizētā konkursa “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2019” nominācijā “Ilgtspējīga publiskā ārtelpa”.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Meliorācijas sistēmu sakārtošana ir būtiska plūdu risku mazināšanai lauku teritorijās. Turklāt pilnvērtīga meliorācijas sistēmu darbība arī veicina lauksaimniecības zemju ražību. Tādēļ ir būtiski turpināt meliorācijas sistēmu atjaunošanas darbus visā Latvijā, lai arī turpmāk tiktu nodrošināta lauksaimniecības zemju ilgtspējīga uzturēšana un apsaimniekošana.”

Jau ziņots, ka 2014.-2020. gada ES plānošanas periodā ZMNĪ Latvijā īsteno vērienīgus darbus, lai mazinātu plūdu riskus lauku teritorijās – valstij piederošu hidrotehnisko būvju atjaunošanu un pārbūvi, kā arī valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanu, ieguldot ERAF atbalsta pasākuma “Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās” un valsts finansējumu.

Realizējot valstij piederošu hidrotehnisko būvju atjaunošanu un pārbūvi, tiek novērsti vai samazināti plūdu riski, lauku apvidos pasargājot no plūdiem iedzīvotājus un viņiem piederošās būves, saimniecības un tehniku, kā arī lauksaimniecības un meža zemes, autoceļus u.c. nozīmīgus infrastruktūras un citus objektus.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Uzvara-Lauks” peļņa pieaug 4,7 reizes
1 diena
AT
Agro Tops
Laukos
Padoms zemniekam. Vasaras un ziemas miežu šķirņu piedāvājums šajā sezonā
1 diena
AT
Agro Tops
Laukos
Prognoze. Kā attīstīsies ES gaļas tirgus? Ražošana, cenas un noiets 1
1 diena

Lasītākie raksti

LE
LETA
Dabā
Svētdien aizvien stipri pūtīs vējš. Rīgā – no jauna dzeltenais brīdinājums
2 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Bērnu slimnīcā veic sarežģītu operāciju pacientam ar kustību traucējumiem
1 stunda
LE
LETA/LA.LV
Sports
VIDEO. Girgensons gūst Latvijas hokejistu ātrākos vārtus NHL
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bijušie policijas priekšnieki skeptiski par melu detektora izmantošanu amata konkursā
27 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Gada pirmajos divos mēnešos Latvijā dzēsti 18 kūlas ugunsgrēki
1 stunda