Laukos
Dārzeņi un augļi

Pētījums: Baltijas iedzīvotājiem uzturā pārāk maz dārzeņu un graudaugu1

Publicitātes attēls

Baltijas valstu iedzīvotāji savā uzturā lieto pārāk maz dārzeņu, augļu un graudaugu, savukārt olbaltumvielām bagāto produktu, eļļu, garšvielu un neveselīgu produktu īpatsvars pārsniedz uztura speciālistu ieteikto normu, liecina apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” dati.

Vienlaikus apskatā secināts, ka vairāk nekā piektā daļa respondentu – 25,2% Igaunijā, 28,8% Lietuvā un 23% Latvijā, pēdējā laikā aizvien biežāk sākuši iegādāties veselīgākus produktus un pievērst uzmanību to sastāvam.

“Balstoties uz pētījuma datiem, varam redzēt, ka gan latvieši, gan arī igauņi un lietuvieši lieto pārāk maz dārzeņu un graudaugu. Tāpat novērots, ka iedzīvotāju pārtikas grozos arvien vairāk atrodami gaļas produkti un saldumi, un šo produktu patēriņa daudzums pārsniedz kā Eiropas, tā arī pasaules vidējo līmeni. Tomēr novērota arī pozitīva tendence – visās valstīs nedaudz palielinājies dārzeņu, ogu un augļu īpatsvars, kā arī samazinājies eļļu, mērču un garšvielu patēriņš. Kopumā tas norāda uz to, ka cilvēki aizdomājas, ko pērk, un uztura paradumi Baltijas valstīs kļūst veselīgāki,” skaidro “Maxima Latvija” komercdirektors Viktors Troicins.

Pēc 2018. gada datiem redzams, ka Igaunijas iedzīvotāji biežāk par kaimiņiem izvēlas tieši olbaltumvielas saturošos produktus kā, piemēram, putnu gaļu, zivis, pienu, olas, sieru, desu, biezpienu, riekstus u.c.

Savukārt latvieši biežāk par citiem priekšroku dod augļiem, ogām un dārzeņiem un savā uzturā vairāk par igauņiem un lietuviešiem lieto tādus produktus kā burkāni, tomāti, gurķi, brokoļi, sēnes, zemenes, āboli un citroni.

Savukārt graudaugi un kartupeļi Igaunijā, Lietuvā un Latvijā tiek lietoti ļoti līdzīgā apmērā.

Kā norāda “OnPlate: uztura speciālisti, vēlamā uztura šķīvja proporcija ir sekojoša – dārzeņi, augļi un ogas 50 %, olbaltumvielas 25 %, graudaugu produkti, kartupeļi 25 % un eļļas, mērces, garšvielas – 1 ēdamkarote dienā. Līdz ar to, analizējot „Maxima Latvija” datus, var secināt, ka pēdējo četru gadu laikā iedzīvotāju šķīvju saturs nav būtiski mainījies un, lai gan augļu un dārzeņu īpatsvars pārtikas grozos ir palielinājies, Baltijas iedzīvotāju uzturu joprojām nevar raksturot kā pilnībā sabalansētu.

“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā eksperti snieguši savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē.

Pētījums tika veikts 2019.gada jūlijā un augustā trīs Baltijas valstīs ar pētījumu centra SKDS starpniecību. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji, 1055 Igaunijas iedzīvotāji un 1066 Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Vai Latvijai draud alkohola “akcīzes karš” arī ar Lietuvu?
1 diena
LE
LETA
Laukos
Kūdras izstrādātājas “Pindstrup Latvia” apgrozījums pagājušajā finanšu gadā pieauga par 2,4%
1 diena
MG
Mārīte Gailīte
Laukos
Vai zemeņu raža ir programmējama? Agronoma ieteikumi profesionālai stādu audzēšanai
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
“Muzeja lielākais izaicinājums ir mainīt cilvēkus”. INTERVIJA ar Solvitu Vību
Intervija 3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Aprūpes centrā “Kalkūni” atklāj seksuālu uzmākšanos nepilngadīgai klientei
4 stundas
LE
LETA
Veselam
Francijā apstiprināti Eiropā pirmie saslimšanas gadījumi ar jauno koronavīrusu
3 stundas
LA
LA.LV
Sports
Dukuri Kēnigszē trasē netiek pieciniekā
6 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Pie slēgtā Brasas cietuma notikusi ķīmisko vielu noplūde: cietis ugunsdzēsējs
2 stundas