Laukos
Mežsaimniecība

Kristaps Klauss: Prognozes, neskaidrības un iespējas3


Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas meža un kokrūpniecības nozare nevar ignorēt klimata pārmaiņas kaut vai tikai tāpēc, ka mežs ir ļoti ilgs investīciju objekts, – iestādot priedi šodien, to varēs cirst pēc 70 vai 80 gadiem.

Ar tik garu investīciju periodu bez prognozēšanas nevar iztikt. Ko tad Latvijas meža nozare prognozē?

Pēc 40–60 gadiem mēs prognozējam, ka tādas ziemas kā šoziem būs tipiskas. Ko tas nozīmē mežam?

No vienas puses, ilgāku veģetācijas periodu, tātad ātrāku koku augšanu. No otras – lielākus riskus, ka kaitēkļi un vētras nodarīs ievērojamus postījumus.

Tādēļ Latvijas meža nozare domā par tādu koku sugu un šķirņu ieaudzēšanu, kas individuāli ir izturīgāki pret vēju – ar spēcīgākām saknēm. Veidojot koku audzes šodien, vismaz daļu koku vajadzētu jau pielāgot prognozētajiem nākotnes apstākļiem. Tas viss jādara, pat apzinoties, ka daļa prognožu var arī neizpildīties, jo pilnīgi ticamu klimata modeļu pagaidām nav.

Runājot par kokrūpniecības perspektīvām, jāteic, ka šī nozare tik tālu savu nākotni vēl neprognozē. Tomēr būtu jāņem vērā, ka jau šobrīd Nīderlandē ir iezīmēti atsevišķi ceļi, kurus neplāno atjaunot līdzīgā intensitātē kā citus, jo paredzēts, ka noteiktas teritorijas applūdīs.

Arī Latvijā ir līdzīgas pro­blēmas – prātīgs saimnieks nebūvēs savu māju pie stāvkrasta, kas katru gadu pamazām nobrūk.

Tiktāl ir samērā skaidrs. Neskaidrības sākas tur, kur procesā sāk iejaukties politika.

Pilnībā piekrītot visiem izvirzītajiem klimata politikas mērķiem, jāteic, ka to izpildei jābūt izmērāmai. Lai kaut ko varētu izmērīt, nepieciešams algoritms. Te sākas lielā spēle un neskaidrības – ja kādam, piemēram, šķiet, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas uzskaite ir tikpat precīza zinātne kā kādi fizikāli lielumi, tad jāapbēdina – tā nav.

Katrā vietā daba uzvedas nedaudz citādi. Šos uzskaites algoritmus ir izstrādājuši zinātnieki, bet apstiprinājuši politiķi, un tieši šajā pārejā notiek lielais bizness.

Piemēram, kūdra šodien mums nav problēma, bet no 2025. gada tā kļūs par lielu problēmu. Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas algoritmā kūdra nav iekļauta, bet tajā, kas darbosies piecus gadus vēlāk, – jau būs. Kūdras purvi nemainīsies, mainīsies emisijas uzskaites algoritmi.

Tas pats ar dīzeļdegvielu – šobrīd tai algoritmā ir labvēlīgs statuss, bet vēl pēc diviem gadiem – kļūs krasi nelabvēlīgāks.

Viena no tādām algoritma radītām iespējām ir zemes siltumnīcefekta gāzu emisijas uzskaite. Skandināvijas valstis šos mehānismus izmanto intensīvi, Latvijā pagaidām nemaz.

Paskaidrošu sīkāk. Latvijā ir apmēram 100 tūkstoši hektāru organisko augšņu. Dabā tās lielākoties ir kūdrainas un mitrās vasarās ar traktoru neizbraucamas vietas, tādēļ tās maz izmanto kā aramzemi, pārsvarā kā ganības vai pļavas.

Ja Latvija visas šīs teritorijas apstādītu ar mežu, algoritmā liela zemes emisijas daļa pazustu, bet koki mums dotu lielu daudzumu piesaistītas ogļskābās gāzes.

Saistītie raksti

Protams, tas nebūs vienkārši – vairākums šo teritoriju pieder privātpersonām, uz tām aug bioloģiski vērtīgi zālāji, par kuriem zemnieki saņem tiešmaksājumus. Taču teorētiski tas būtu labs risinājums Latvijas pozīciju uzlabošanai aprēķinos par emisijas daudzumiem.

*Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Sākta diskusija par Latvijā ražotās pārtikas produkcijas īpatsvara palielināšanu veikalos
20 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Laukos dzīvot – ne tikai “forši”, bet arī droši
23 stundas
LE
LETA
Laukos
Biedrība: Pērn Latvijā siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju audzis līdz 21 kilogramam
23 stundas

Lasītākie

Uldis Šmits
Pasaulē
“Zaļo joslu” Šengena: Robežpunktos jālaiž cauri ne tikai kravas, bet arī viesstrādnieki
27 minūtes
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Kovidmuļķi un kovidnoziedznieki
16 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
ASV diennaktī reģistrēti 1169 jauni Covid-19 upuri – jauns pasaules rekords
38 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Dabā
Naktī Ventspils ostā reģistrētas vēja brāzmas līdz teju 30 m/s
52 minūtes
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
“Smart-ID”: darījumu skaits audzis trīskārt
22 minūtes