Laukos
Mežsaimniecība

Koksni no mežiem izvest arvien grūtāk; siltumuzņēmumi pagaidām neuztraucas0


Kaut arī sala nav, šobrīd nekas neliecina par problēmām ar šķeldas piegādēm katlumājām.
Kaut arī sala nav, šobrīd nekas neliecina par problēmām ar šķeldas piegādēm katlumājām.
Foto: Dainis Bušmanis

Pirms diviem gadiem gada aukstākajā gadalaikā mežsaimniecībā bija izsludināts ārkārtas stāvoklis. Ziema togad bija tik silta un mitra, ka mežizstrādes uzņēmumu smagā tehnika mežos grimusi un koksne palikusi mežā. Šķeldas cenas aizgāja debesīs, turklāt katlumājām nācās dedzināt slapju šķeldu ar zemu siltumatdevi. Citas iespējas vienkārši nebija.

Paveroties pa logu šoziem, nekas neliecina, ka laiks būtu vēsāks un zeme taisītos sasalt. Drīzāk otrādi – tuvojamies pavasarim, nevis kārtīgam salam. Par laimi, nav indikāciju, ka siltumuzņēmumiem laika apstākļu dēļ būtu problēmas ar kvalitatīvas šķeldas saņemšanu.

 

Katlumājām ir uzkrājumi

“Šobrīd nekas neliecina par problēmām ar šķeldas piegādēm. Ir noslēgti iepirkumu līgumi, piegādātāji savas saistības pilda. Šajā apkures sezonā vairāk jūtams, ka ievērojami krities pieprasījums pēc šķeldas tuvējās ostās, piemēram, Liepājā un “Baltpool” biržā Lietuvā. Par to liecina būtiski zemākas cenas, nekā bija pavasarī un pagājušajā sezonā kopumā. Līdz ar to vietējie ražotāji ir gatavi piegādāt tuvāk savām ražotnēm,” stāsta “Kuldīgas siltumtīklu” valdes priekšsēdētājs Artis Roberts.

Par sliktu nav nākusi arī prevencija. “Mūsu piegādātāji izteikušies, ka daudzviet ir uzkrātas ievērojamas šķeldas rezerves. Piemēram, mēs esam veikuši šķeldas uzkrājumu apmēram iepriekšējā gada līmenī – krājums ir vidēji vienam ziemas mēnesim uz priekšu. Tas ir vairāk, nekā bija iespējams 2017. gadā, jo tad rudenī vienkārši nebija ko uzkrāt. Šobrīd atliek piegādātājam tikai izteikt vēlmi, cik nepieciešams piegādāt, un piegāde tiks veikta,” priecīgs ir Artis Roberts.

Arī ar šķeldas kvalitāti nav problēmu. Vienīgā problēma, viņaprāt, esot cena, kas ir augstāka, nekā bija pirms 2017. gada slapjā gada. Tomēr cena esot zemāka nekā pagājušajā ziemā.

“Vienlaikus apzināmies, ka piegādātājiem šķeldas cenu pieaugumam ir pamatojums, jo ir cēlušās koksnes cenas, pieaugusi minimālā alga un pieaug degvielas cenas.”

Īpašs ārkārtas stāvoklis pirms diviem gadiem bija Tukuma novadā esošajos Sēmes un Zentenes pagastos. Pagastu pārvaldes vadītāja Silvija Rabkēviča tolaik norādīja, ka, situācijai neuzlabojoties, šķeldas pietiks vienai, varbūt divām nedēļām.

Sazvanīta šoziem, Rabkēviča norādīja, ka šogad problēmu ar šķeldas piegādēm neesot, turklāt tā gada rūgtā pieredze likusi veikt šķeldas uzkrājumus.

Arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis un “Jūrmalas siltuma” valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš apstiprināja, ka neesot nekādu indikāciju par piegāžu problēmām.

“Mēs neesam no tiem, kas uzkrāj šķeldu. Ar uzkrāšanu ir tā, ka šķeldas cenai jāpieaug visai drastiski, lai tas būtu izdevīgi, jo uzkrāšana bieži rada papildu izmaksas – ne vienmēr ir iespējams uzkrāt tieši pie katlumājām, un tas nozīmē, ka jātērē degviela tehnikai, ar kuru šķeldu iekraut, pārvest, izkraut,” stāsta Vītoliņš.

 

Mežizstrādātāji iemācījušies strādāt bezsala apstākļos

Liepājas pusē strādājošā mežizstrādes uzņēmuma “Lateira” valdes priekšsēdētājs Janeks Lauris “LA” pastāstīja, ka, kaut arī situācija nav tik traģiska kā ziemā pirms diviem gadiem, nevar teikt, ka raižu mežizstrādātājiem nebūtu. Samērā sausā ziema palīdz, bet sals noderētu. “Ja nav sala, koksni izvest vienmēr ir grūti.”

Slikto situāciju atzīst arī “Latvijas valsts meži” (“LVM”). “Salīdzinot ar 2017. gadu, laika apstākļi ir vienlīdz slikti, taču esam laikus plānojuši un sagādājuši apaļkoku uzkrājumus, tajā skaitā pie “LVM” ceļiem, kas tiek uzturēti tā, lai tie būtu pieejami arī sliktos laika apstākļos. Tādēļ, neraugoties uz slapjo laiku, “LVM” joprojām spēj klientiem piegādāt kokmateriālus nepieciešamajā apjomā,” sacīja uzņēmuma pārstāve Inga Kalna.

Runājot par šķeldas kvalitāti, uzņēmumā norādīja, ka, neraugoties uz mitro laiku, šogad šķeldas kvalitāte ir laba un brāķu praktiski neesot. Ja ir, tad tie ir ražošanas brāķi jeb tehnoloģiskas kļūdas, kas nav saistītas ar ārējiem apstākļiem.

Tomēr, salīdzinot ar pagājušo gadu, kas bijis ļoti sauss un pateicīgs mežizstrādei, šogad šķelda ir mitrāka.

“Atšķirībā no 2017. gada, kad šķeldas trūka, šobrīd mērķtiecīgi esam veidojuši arī lielākus šķeldas atlikumu krājumus laukumos.”

Inga Kalna norādīja, ka šogad mainījusies situācija arī starptautiskajā tirgū – pieprasījums ir būtiski krities visiem meža nozares produktiem, līdz ar to – arī cenas. Vienlaikus “LVM” mērķtiecīgi strādā, lai nepārtraukti uzlabotu mežizstrādes un piegāžu plānošanu, lai maksimāli izmantotu labos laika apstākļus sliktu cirsmu izstrādei un cirsmas ar labiem izstrādes apstākļiem varētu izstrādāt sliktos laika apstākļos.

“Vienlaikus, ņemot vērā 2017. gada pieredzi, izmantojām labos laika apstākļus 2018. gadā un veidojām lielākus kokmateriālu uzkrājumus, kurus šobrīd varam izmantot, lai nodrošinātu Latvijas meža nozarei nepārtrauktu darbību. Tas gan prasa papildu darbu, plānojot krājumu apriti un nepieļaujot kokmateriālu bojāšanās risku iestāšanos. Līdzīgi rīkojamies arī ar šķeldu – veidojam uzkrājumus laukumos. Pirms 2017. gada klientiem nebija īpašu prasību par to, vai šķelda būs mežā vai laukumā, bet šobrīd visos līgumos tiek uzturēta prasība, lai šķelda būtu savesta laukumā un tādējādi būtu pieejama jebkuros laika apstākļos. Svarīgi ir turpināt ieguldīt līdzekļus meža infrastruktūras, tajā skaitā ceļu, attīstībā un uzturēšanā, lai meža nozarei būtu iespēja turpināt darbu un arī sliktos laika apstākļos saņemt izejmateriālu,” pastāstīja “LVM” pārstāve.

 

Palīdz arī tehnoloģijas

Saistītie raksti

Aktīvi rit arī tehnikas un tehnoloģiju pētījumi gan mežizstrādē, gan transportēšanā – kā saudzīgāk strādāt smagos apstākļos, nenodarot lielāku kaitējumu augsnei, ceļiem u. c.

“Mežizstrādē, piemēram, var izmantot platākas ķēdes, vieglāku tehniku, citus darba paņēmienus, savukārt transportēšanā aktuāla ir CTI jeb riepu spiediena kontroles sistēma. Pērn pirmo reizi organizējām iepirkumu, kurā pakalpojumu sniedzējam jānodrošina transports, kas ir aprīkots ar šo sistēmu. Praktiski tas nozīmē, ka, braucot pa mitru ceļu ar “parastām” riepām, ceļš pēc tam nebūs lietojams, savukārt samazinot riepu spiedienu, riepu saskares laukums ar ceļu palielinās un tās tik dziļi neiegrimst un nerada ceļam būtisku bojājumu. Šādā veidā var veikt kokmateriālu transportēšanu sliktos laika apstākļos, nebojājot pārmitrinātus ceļus,” atklāja “LVM” pārstāve Kalna.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Vai Latvijai draud alkohola “akcīzes karš” arī ar Lietuvu?
1 diena
LE
LETA
Laukos
Kūdras izstrādātājas “Pindstrup Latvia” apgrozījums pagājušajā finanšu gadā pieauga par 2,4%
1 diena
MG
Mārīte Gailīte
Laukos
Vai zemeņu raža ir programmējama? Agronoma ieteikumi profesionālai stādu audzēšanai
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
“Muzeja lielākais izaicinājums ir mainīt cilvēkus”. INTERVIJA ar Solvitu Vību
Intervija 3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Aprūpes centrā “Kalkūni” atklāj seksuālu uzmākšanos nepilngadīgai klientei
4 stundas
LE
LETA
Veselam
Francijā apstiprināti Eiropā pirmie saslimšanas gadījumi ar jauno koronavīrusu
3 stundas
LA
LA.LV
Sports
Dukuri Kēnigszē trasē netiek pieciniekā
6 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Pie slēgtā Brasas cietuma notikusi ķīmisko vielu noplūde: cietis ugunsdzēsējs
2 stundas