Laukos
Politika

Tuvākajos gados Latvijā nesamazinās augu aizsardzības līdzekļu lietošanu1

Foto: Panthermedia/Scanpix/LETA

Valdība šodien apstiprināja Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai, kas paredz Latvijā līdz 2023.gadam kvantitatīvi nesamazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Zemkopības ministrija (ZM) rīcības plāna anotācijā norādījusi, ka Latvijā izplatītais augu aizsardzības līdzekļu apmērs uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir viens no mazākajiem Eiropā – 0,92 kilogrami uz hektāru, tādēļ rīcības plāns, kas aptver 2019.-2023.gadu, neparedz kvantitatīvu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazinājumu Latvijā.

Eiropas parlamenta izvirzītie mērķi tikšot sasniegti

Kā skaidro dokumenta autori, Rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai sagatavots, un tikšot izmantots, lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes izvirzīto mērķi – panāktu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu, mazinātu pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un sekmētu integrētās augu aizsardzības un alternatīvo paņēmienu pilnveidošanu un ieviešanu.

Rīcības plāns ietver konkrētus mērķus, uzdevumus un laika grafikus to riska faktoru mazināšanai, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Mērķi un uzdevumi ir piemēroti situācijai Latvijā, un atsevišķu uzdevumu izpildes rezultāti izmantojami kā nacionālie indikatori Eiropas Parlamenta un Padomes mērķu sasniegšanas izvērtēšanai, skaidrojusi ministrija.

Tostarp rīcības plāns paredz arī turpmāk profesionālo lauksaimniecības skolu programmās iekļaut mācību tematus par augu aizsardzības jautājumiem, organizēt seminārus apmācības veicējiem par aktualitātēm augu aizsardzības jomā un pilnveidot apmācības sistēmu visām apmācāmo kategorijām un nodrošināt tiešsaistes apmācības sistēmu amatieriem par drošu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par ko būs atbildīgs Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Kontrolēs nelegālās ķīmijas izplatību

VAAD arī turpmāk operatīvajās pārbaudēs jākontrolē nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot valsts robežu tuvumā esošām izplatīšanas vietām, kā arī jāsagatavo un tirdzniecības vietās, kurās izplata 3.reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus, jānogādā informatīvus bukletus par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Tāpat VAAD jāorganizē informatīvu kampaņas par nelegālo un viltoto augu aizsardzības līdzekļu kaitīgumu.

Tāpat VAAD jāturpina informēt par riska faktoriem, kas saistīti ar nepareizu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu neprofesionāļu vidū, jāturpina informēt sabiedrību par drošu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, organizēt profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācību, uzraudzīt augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, monitorēt pesticīdu atliekas un informēt sabiedrību par tām.

Dienestam arī turpmāk ir jāturpina uzskaitīt saindēšanās gadījumi ar augu aizsardzības līdzekļiem, noteiktu darbīgo vielu saturošo augu aizsardzības līdzekļu monitorings un pārbaudīt augu aizsardzības līdzekļu iekārtas.

Jānovērš vides piesārņošana

Starp VAAD darbības mērķiem ir novērst virszemes un gruntsūdeņu stāvokļa pasliktināšanos no piesārņotības ar augu aizsardzības līdzekļiem. Tostarp arī turpmāk katru gadu plānots ņemt vidēji 30 ūdens paraugus avotos, kurus plaši izmanto sabiedrība dzeramā ūdens ņemšanai un kuru apkārtnē notiek intensīva lauksaimnieciskā darbība.

Tāpat VAAD jāsamazina ar augu aizsardzības līdzekļu lietojumu saistītos riska faktorus konkrētās teritorijās. Līdz 2023.gadam katru gadu plānots veikt vidēji 200 pārbaužu, lai kontrolētu augu aizsardzības līdzekļu lietojumu īpaši aizsargājamās teritorijās.

Tāpat dienestam jākontrolē augu aizsardzības līdzekļu lietojumu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Jāturpina arī kontrolēt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, nodrošinot drošu to lietošanu. VAAD jāveic pasākumi integrētās augu aizsardzības vispārējo principu ieviešanai un jānodrošina indikatori augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanai.

Nav panākta kopīga izpratne

Biedrībā “Ekodizaina kompetences centrs” aģentūru informēja, ka Latvijas rīcības plāna augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai sagatavošanas procesā aizvadītas neskaitāmas tikšanās, tostarp ar nevalstisko vides aizsardzības organizāciju dalību, taču par kopīgu izpratni vienoties bija neiespējami un rezultātā plānā netika nosprausts mērķis samazināt lauksaimniecības atkarību no pesticīdiem, paļaujoties uz kopīgām Eiropas aktivitātēm videi un cilvēkam kaitīgu pesticīdu izmantošanas samazināšanā.

“Ekodizaina kompetences centra” ieskatā iepriekš minētā mērķa nenospraušana ir saistīta arī ar nevēlēšanos radīt papildus slogu Latvijas lauksaimniekiem situācijā, kad citās Eiropas valstīs pesticīdu izmantošanai ierobežojumu nav. Šādu slogu varētu mazināt skaidrs valsts pieprasījums pēc lauksaimniecības produktiem bez pesticīdu patēriņa, bet arī tāda patlaban nav, norāda nevalstiskajā organizācijā.

Nevalstiskais sektors pārliecināts, ka plāns būs jāmaina

“Ekodizaina kompetences centra” ieskatā Latvijai nāksies pārskatīt rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai, jo Eiropā pieņemtais “Eiropas Zaļais kurss” ietver stratēģiju “No lauka līdz galdam” ar mērķi būtiski samazināt ķīmisko pesticīdu radīto risku un to izmantojumu, kā arī mēslošanas līdzekļu un antibiotiku izmantojumu.

Saistītie raksti

“Eiropā šobrīd vāc parakstus Eiropas pilsoņu iniciatīvai “Glābiet bites un lauksaimniekus!”, lai līdz 2035. gadam pakāpeniski izskaustu sintētiskos pesticīdus, atbalstītu lauksaimniekus pārejas posmā, kā arī atjaunotu bioloģisko daudzveidību,” atgādina nevalstiskajā organizācijā, norādot, ja līdz 2020.gada septembrim tiks savākts viens miljons parakstu, Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam kampaņas prasības būs jāņem vērā un jāmaina likumdošana.

Valdības rīkojums paredz, ka ZM – kā atbildīgajai iestādei par plāna īstenošanu un plānā noteikto uzdevumu izpildi – būs jāsagatavo, un zemkopības ministram valdībā jāiesniedz starpposma izvērtējuma ziņojums par plāna izpildi 2019.-2021.gadā – līdz 2022.gada 31.martam, un informatīvais ziņojums par plāna izpildi – līdz 2024.gada 31.martam.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
Laukos.lv
Laukos
Gerhards Polijā diskutēs par ES lauksaimniecības politikas nākotni
1 diena
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Uzvara-Lauks” peļņa pieaug 4,7 reizes
1 diena
AT
Agro Tops
Laukos
Padoms zemniekam. Vasaras un ziemas miežu šķirņu piedāvājums šajā sezonā
2 dienas

Lasītākie raksti

LE
LETA
Dabā
Svētdien aizvien stipri pūtīs vējš. Rīgā – no jauna dzeltenais brīdinājums
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bijušie policijas priekšnieki skeptiski par melu detektora izmantošanu amata konkursā
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Svētdienas rītā vēja postījumu dēļ bez elektrības vēl aptuveni 700 “Sadales tīkla” klientu
38 minūtes
VE
Veselam.lv
Veselam
Bērnu slimnīcā veic sarežģītu operāciju pacientam ar kustību traucējumiem
2 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
VIDEO. Girgensons gūst Latvijas hokejistu ātrākos vārtus NHL
5 stundas