Laukos
Politika

Stingrāk uzraudzīs visu pārtikas izplatīšanas ķēdi0


Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja un uzņēmuma “Cūku ciltsdarba centrs” direktore Dzintra Lejniece: “Mēs pilnībā atbalstām mērķi, ko iecerēts panākt ar izmaiņām Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Tas aizsargās lauksaimnieku intereses un savā ziņā arī produktu pārstrādātājus no mazumtirdzniecības ķēžu negodīgas attieksmes pret piegādātājiem.”
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja un uzņēmuma “Cūku ciltsdarba centrs” direktore Dzintra Lejniece: “Mēs pilnībā atbalstām mērķi, ko iecerēts panākt ar izmaiņām Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Tas aizsargās lauksaimnieku intereses un savā ziņā arī produktu pārstrādātājus no mazumtirdzniecības ķēžu negodīgas attieksmes pret piegādātājiem.”
Foto: Ieva Makare/LETA

Nule kā tapis likuma projekts, kas paredz paplašināt Konkurences padomes pilnvaras un uzraudzības apjomu no līdzšinējās Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā regulētās mazumtirdzniecības jomas uz visu lauksaimniecības un pārtikas preču izplatīšanas ķēdi, papildus ietverot attiecības starp ražotājiem un pārstrādātājiem.

Tas būtiski palielinās Konkurences padomes uzraugāmo uzņēmumu – lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju skaitu, ietverot arī iestādes, liecina Valsts sekretāru sanāksmē izskatītais projekts.

 

Pārņems direktīvu

Faktiski jaunais likuma projekts izstrādāts ar mērķi pārņemt nacionālajā likumdošanā Eiropas Padomes direktīvu par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Likumā tiek pārņemta arī līdzšinējā spēkā esošā kārtība, ko regulē Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums un kas skar piegādātājus un mazumtirgotājus. Tas stājās spēkā pirms četriem gadiem, lai varētu ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varu pret piegādātājiem un līdzsvarotu abu pušu intereses mazumtirdzniecībā.

Šis likums tika izstrādāts pēc pārtikas ražotāju iniciatīvas, ievērojot viņu izteiktos iebildumus pret mazumtirgotāju piekopto politiku, diskriminējot piegādātājus. Diskriminācija izpaudās nepamatoti garos norēķinos par piegādāto preci, plauktu cenu noteikšanā un citos.

Jaunajā likumā atbildība par pārkāpumiem paredzēta tāda pati kā pašreiz spēkā esošajā. Proti, naudas sods līdz 0,2% no tirgotāja neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 70 eiro vai piespiedu nauda par tiesiskā pienākuma nepildīšanu līdz 2% no tirgotāja vidējā dienas neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 70 eiro par katru kalendāra dienu, līdz pircējs un nepārtikas preču mazumtirgotājs izpilda savu tiesisko pienākumu.

Paredzēts, ka likumam jāstājas spēkā līdz 2021. gada 1. maijam un tas piemērojams no nākamā gada 1. novembra. No valsts budžeta tā izpildei 2021. gadam papildus būs nepieciešami 67,8 tūkstoši eiro, 2022. gadā – 91,1 tūkstotis eiro, bet nākamajā un turpmākajos gados 87,1 tūkstotis eiro ik gadu.

Negodīgas tirdzniecības prakses un labāka pārtikas piegādes ķēdes funkcionēšana skar visas ES dalībvalstis, tādēļ tiem jau kopš 2007. gada tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.

Savukārt 2013. gadā septiņas nevalstiskās ES līmeņa organizācijas vienojās par piegādes ķēdes iniciatīvas uzsākšanu, aicinot visus pārtikas piegādes ķēdē iesaistītos to atbalstīt. Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt godīgu uzņēmējdarbības praksi pārtikas piegādes ķēdē kā komercdarbības darījumu pamatu, panākot, ka uzņēmumi godīgi un atklāti novērstu domstarpības.

Lai arī iniciatīva tika vērtēta pozitīvi no uzņēmējdarbības kultūras izmaiņu viedokļa, tās darbība nebija aptvērusi lauksaimniekus, turklāt tā neparedzēja efektīvu izmeklēšanas un sodīšanas mehānismu. Jaunais likums to labos.

Sargās ražotājus

Ražotāju pārstāvji atzinīgi vērtē gaidāmās izmaiņas. Attiecībās starp lielveikalu ķēdēm un piegādātājiem, tēlaini izsakoties, spēks rokā ir pirmajiem, tāpēc pozitīvi raugāmies uz Eiropas Parlamenta aktivitātēm, lai pārtikas piegādes ķēdēs stiprinātu lauksaimnieku lomu, vērtē Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja un uzņēmuma “Cūku ciltsdarba centrs” direktore Dzintra Lejniece.

“Mēs pilnībā atbalstām mērķi, ko iecerēts panākt ar izmaiņām Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Tas aizsargās lauksaimnieku intereses un savā ziņā arī produktu pārstrādātājus no mazumtirdzniecības ķēžu negodīgas attieksmes pret piegādātājiem,” viņa norāda.

Situācija ar Latvijā audzētas cūkgaļas pieejamību lielveikalu tīklos esot uzlabojusies salīdzinājumā ar to, kāda bija pirms pāris gadiem, tomēr tā vēl ne tuvu nav ideāla. Diemžēl ne visos lielveikalu tīklos regulāri un pietiekamā apjomā var nopirkt Latvijā audzētu cūkgaļu. Vienlaikus Latvijas iedzīvotāju uzticības slieksnis ārvalstīs ražotai cūkgaļai ir ļoti zems – vien 0,4% Latvijas iedzīvotāju uzticas ārvalstīs ražotai cūkgaļai, tāpēc ceram, ka Eiropas rekomendētās izmaiņas Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā veicinās lielāku līdztiesību starp lauksaimniekiem un lielveikaliem, norāda Dz. Lejniece.

Viņa cer, ka grozījumos netiks iestrādāti kādi slēpti mehānismi, kas lauksaimnieku pozīcijas varētu pasliktināt.

“Vietējā cūkgaļa pie patērētāja nonāk svaigāka, tai ir īsāks ceļš līdz patērētājam, un to nav bijis nepieciešamības sasaldēt – tie ir svarīgi argumenti, lai priekšroku dotu Latvijā audzētai cūkgaļai. Jo īsāka būs pārtikas piegādes ķēde, jo vairāk samazināsim ekoloģisko pēdu, piemēram, neradot liekus izmešus atmosfērā no transportēšanas. Savukārt

pircējiem der atcerēties, ka neatkarīgi no paredzētajām izmaiņām viņiem ir tiesības tirdzniecības vietās pārdevējiem vaicāt informāciju, kas apliecina gaļas izcelsmes valsti

,” uzsver Lejniece.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes (LPUF)priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka par šo tēmu bijusi kopīga diskusija ar tirgotājiem un Zemkopības ministriju, kurā izskatīti plusi un mīnusi.

“No pārtikas ražotāju puses varam teikt, ka mums nav konceptuālu iebildumu pret Konkurences padomes pilnvaru paplašināšanu, ja vien tiek saglabāti esošā Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pamatnosacījumi,” informē Šure.

Aplūkojot plānotās izmaiņas visas pārtikas preču izplatīšanas ķēdes kontekstā, tās sākumposmā – pārstrādātāju attiecībās ar izejvielu piegādātāju – būtiskas pretrunas nav redzamas. Savukārt tajā posmā, kas regulē pārstrādātāja un tirgotāja attiecības, atsevišķos formulējumos viņa saskata riskus esošā likuma normu mīkstināšanai, kas varētu pasliktināt pārstrādātāju pozīcijas attiecībās ar tirgotājiem. LPUF gatavojas iesniegt savus priekšlikumus, lai precizētu un novērstu nevajadzīgas likuma interpretācijas iespējas.

“Likums nedarbosies, ja tiks paredzēta iespēja ar papildu nosacījumu palīdzību tirgotājiem vienoties ar ražotāju par normām, kuras esošā likuma redakcija aizliedz,” viņa piebilst, vienlaikus atgādinot, ka esošais Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums tika izstrādāts trīs gadu garumā ar dažādiem kompromisiem no abām pusēm, tāpēc ar jebkādām izmaiņām nedrīkst palaist vaļīgāk grožus jau esošajam regulējumam. Esošā redakcija ir jāpapildina ar Eiropas prasībām, nemainot spēles noteikumus, uzsver Šure.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Sākta diskusija par Latvijā ražotās pārtikas produkcijas īpatsvara palielināšanu veikalos
20 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Laukos dzīvot – ne tikai “forši”, bet arī droši
23 stundas
LE
LETA
Laukos
Biedrība: Pērn Latvijā siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju audzis līdz 21 kilogramam
1 diena

Lasītākie

Uldis Šmits
Pasaulē
“Zaļo joslu” Šengena: Robežpunktos jālaiž cauri ne tikai kravas, bet arī viesstrādnieki
38 minūtes
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Kovidmuļķi un kovidnoziedznieki
27 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
NVA direktore: 98% gadījumu atlaišanas plānotas Rīgā un Pierīgas reģionā
8 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Dabā
Naktī Ventspils ostā reģistrētas vēja brāzmas līdz teju 30 m/s
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
ASV diennaktī reģistrēti 1169 jauni Covid-19 upuri – jauns pasaules rekords
50 minūtes